Šķiršanās rēķins par 900 miljoniem eiro nedēļā jeb "Brexit" sekas Lielbritānijas ekonomikā

FOTO: AFP / Scanpix

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības jeb “Brexit” vismaz pagaidām ir apturēta. Pastāv iespēja, ka to var arī atcelt, taču neskaidrība, ko radījuši politiķi augstākajās aprindās Londonā, jau tagad britu ekonomikai ir radījusi smagus zaudējumus, vēsta “CNN Business”.

2016. gada jūnijs. Kamēr Latvijas iedzīvotāji lustējās Līgo svētkos, briti devās pie vēlēšanu urnām, kur lēma par labu "sākt šķiršanās procesu" ar Eiropas Savienību. Iespējams, ka tajā laikā vēl neviens nenojauta, ka britu ekonomika “Brexit” dēļ izjutīs ļoti smagas sekas.

Kopš referenduma britu sterliņu mārciņas vērtība ir kritusies, un paredzams, ka, Lielbritānijai aizejot no Eiropas Savienības, mārciņas kritums turpināsies.

Valūtas vājināšanās, arvien pieaugošā neskaidrība par nākotni, ir izraisījusi investīciju apjomu samazināšanos, kā arī daudzu uzņēmumu aiziešanu no Lielbritānijas tirgus.

Anglijas Banka aplēsusi, ka Lielbritānijas ekonomika varētu būt par 2% lielāka, ja 2016. gada referendumā iedzīvotāji būtu balsojuši par palikšanu Eiropas valstu blokā. Banka aprēķinājusi, ka

Lielbritānija ik nedēļu zaudē aptuveni 900 miljonus eiro, bet ik stundu – aptuveni 5 miljonus eiro.

Smagās ekonomiskās sekas Lielbritānijas ekonomikai ir tādēļ, ka joprojām nav notikušas strukturālas pārmaiņas Lielbritānijas tirdzniecības attiecībās ar Eiropas Savienības, kā arī citām valstīm.

Briti turpina pārdot preces un pakalpojumus Eiropas Savienībai, kas ir lielākais tirdzniecības partneris. Tikām politiķi aktīvi strādā pie vienošanās, kas varētu panākt maksimāli nesāpīgu Lielbritānijas “šķiršanos” no Eiropas Savienības. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo līdz šim Lielbritānijas kompānijai bija ļoti vienkārši atrast darbaspēku visā Eiropas Savienībā.

Raugoties nākotnē ar vismaz trīs gadu perspektīvu, uzņēmumiem ir faktiski neiespējami ilgtermiņā ko plānot – tāpat arī investīcijas ir vai nu iesaldētas, vai atceltas pavisam. Neskaitāmi uzņēmumi gatavojas sliktākajam scenārijam – Lielbritānijas aiziešanai no Eiropas Savienības bez vienošanās.

Anglijas Banka brīdinājusi – šā scenārija gadījumā Lielbritānijas ekonomika piedzīvos vēl sliktākas sekas nekā pēc 2008. gada globālās ekonomiskās krīzes.

Atgriežoties 2016. gada jūnijā, īsi pirms “Brexit” referenduma: Lielbritānija bija visātrāk augošā ekonomika starp lielā septiņnieka jeb G7 valstīm. Valstī bija ļoti zems bezdarba līmenis un ekonomiskā stabilitāte. Tomēr pēdējo divarpus gadu laikā Lielbritānija ar šādiem rādītājiem vairs lepoties nevar. Ekonomiskā izaugsme ir samazinājusies zem viena procenta atzīmes, lai gan pirms referenduma tie bija vismaz divi procenti.

Samazinājušies ir arī biznesa sektora izaugsmes rādītāji – arī pārliecības līmenis ir zemākais pēdējo desmit gadu laikā.

“Iemesls nepietiekami labajam ekonomiskajam sniegumam ir tas, ka ir ārkārtīgi liela neziņa par nākotni. Un šī neziņa ar katru dienu turpina pieaugt,” norāda Anglijas Bankas Monetārās politikas komitejas pārstāvis Gertjans Vlīgs.

Sekas izjūt arī iedzīvotāji – mārciņas vērtība kopš 2016. gada vasaras ir kritusies par 15% attiecībā pret dolāru, tādējādi sadārdzinot preču importu. Tas savukārt izraisījis inflācijas kāpumu un iedzīvotāju pirktspējas samazināšanos.

“Ir skaidrs, ka ekonomika jau ir cietusi no politiķu bezdarbības. Daudzas firmas ir ievērojami transformējušas savu darbību, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem,” saka Lielbritānijas komercpalātas ģenerāldirektors Adams Maršals.

Vairākas britu bankas pārcēlušas savas mītnes uz Vāciju, Franciju, Īriju un citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai saglabātu savu reģionālā biznesa daļu. Tāpat no Lielbritānijas aizgājušas tehnoloģiju gigantu “Panasonic” un “Sony” Eiropas nodaļas, pārceļot savas mītnes uz Nīderlandi.

Sliktākais scenārijs - “Brexit” bez vienošanās joprojām ir reāls risks. Eiropas Savienības varasiestādes pagājušajā nedēļā ļāva Lielbritānijai uz nelielu laiku pārcelt izstāšanās termiņu, taču šajā laikā britu politiķiem ir jāspēj rast kopsaucējs par vienošanos ar Briseli.

Lielbritānijas Industriālās rūpniecības un Tirdzniecības konfederācijas pārstāvji paziņoja, ka Apvienotā Karaliste atrodas “nacionālās ārkārtas situācijas” priekšvakarā. Tā notiks, ja likumdevēji turpinās ietiepties un noraidīs vienošanās iespējamību.

“Uzņēmumi un sabiedrība visā Lielbritānijā nav gatavi izstāties no Eiropas Savienības bez vienošanās. Tas būs tik milzīgs šoks ekonomikai, ka to jutīs arī nākamās paaudzes,” teikts konfederācijas paziņojumā.

Arī ēdināšanas uzņēmumi “McDonald’s” un KFC pievienojušies Lielbritānijas lielveikalu ķēdēm, brīdinot politiķus pieņemt saprātīgu lēmumu – izstāšanās no Eiropas Savienības bez vienošanās radīs būtiskus pārtikas piegādes traucējumus visā valstī. Tikmēr lidmašīnu ražotājs “Airbus” paziņojis, ka Lielbritānijai, izstājoties no Eiropas Savienības bez vienošanās, uzņēmums vairs neinvestēs Apvienotās Karalistes ekonomikā. Turklāt bez “Airbus” ir vēl daudzi citi uzņēmumi, kuri ir gatavi šādi rīkoties...

Uz augšu