Pieredzes stāsts: Pēc ugunsgrēka vēl ilgi murgos rādījās uguns

Diena, kurā izcēlās ugunsgrēks, Allikas ģimenē bija pavisam ierasta - uz vakaru pastiprinājās vējš, pāraugot vētrā, taču ikdienu tas nemainīja un ģimene jau bija devusies pie miera. Vecākais no ģimenes locekļiem, vectēvs, kā ierasts, uz darbu cēlās visagrāk no visiem, un šajā situācijā tas paglāba no traģēdijas.

“Pamostoties vectēvs konstatēja, ka mājā ir piedūmojums, un nekavējoties rīkojās – pamodināja visus mājas iemītniekus un lika nekavējoties pamest ēku, līdzi paņemot pašu svarīgāko – dokumentus, mājdzīvniekus un tikai visvērtīgākās lietas,” situāciju atceras Kristīne.

Ugunsgrēks bija izcēlies mājas bēniņos, un tā cēlonis bija īssavienojums. Ugunsgrēku veicināja bēniņos noglabātās viegli uzliesmojošās lietas – papīri, avīzes un citi degoši materiāli. Tālāk viss esot noticis ļoti strauji – pilnīgs šoks, apjukums un satraukums, ķerot pašu svarīgāko un rūpējoties par to, lai visa ģimene nokļūtu drošībā.

“Paldies Dievam, ka tētis mūs visus mobilizēja un kontrolēja situāciju, jo tajā brīdī nav iespējams loģiski domāt un kur nu vēl rīkoties,” stāsta Kristīne. “Māja atradās dziļos laukos, un bija skaidrs, ka ugunsdzēsēji nepaspēs ierasties, kā rezultātā tā pilnībā nodega.”

Jautājot par to, kāda bija dzīve pēc ugunsgrēka, māsas smeldzīgi atklāj, ka pirms vairākiem gadiem nebija tā kā šodien – publicē informāciju un visa Latvija sadodas rokās un palīdz. Tolaik nācās cīnīties pašu spēkiem un sākt visu no jauna. “Paveicās, ka laiks, kad notika ugunsgrēks, bija vasara – tas ļoti palīdzēja un nevajadzēja satraukties par to, kur palikt, ko vilkt mugurā, kā izdzīvot,” uzsver māsas. Taču reizē arī atzīst, ka sākt visu no nulles bija grūti, jo mājās bija ieguldīta sirds un dvēsele. Tā šķita kā drošākā vieta uz pasaules – ģimenes mājas.

“Pēc ugunsgrēka vēl ilgi uguns rādījās sapņos, bija trauksmes sajūta, kas mazinājās tikai ar laiku. Arī tagad, gadiem ejot, ir milzīga pietāte pret uguni – vienmēr visu divreiz pārbaudām, mājās ir dūmu detektori, ugunsdzēsības aparāti un viss ir apdrošināts,” stāsta Katrīna Allikas

Kristīne uzsver, ka arī viņu ģimenei nešķita, ka ar viņiem varētu notikt tik liela nelaime: ”Mēs nededzinājām kūlu, bijām kārtīgi un uzmanīgi, tāpēc šķita, ka ugunsgrēki ir kaut kas tāds, kas mūs neskars. Mēs nedomājām, ka tas varētu notikt ar mums, līdz notika.”

Gjensidige Latvija Mājokļa drošības mēneša ietvaros veiktās aptaujas 2017. un 2018. gadā atklāja, ka cilvēki, kas ir iepriekš saskārušies ar kādu nelaimi, ir daudz piesardzīgāki un vairāk domā par drošību mājās nekā tie, kuriem līdz šim ir nelaime nav notikusi. Lai pievērstu cilvēku uzmanību ugunsdrošībai mājās, Gjensidige Latvija apkopojusi īstus pieredzes stāstus no ģimenēm, kuras ir pārcietušas ugunsgrēku un ir piekritušas dalīties savā stāstā.

Gjensidige Latvija risku eksperts Juris Puriņš atgādina: “Dažāda veida īssavienojumi elektroinstalācijās ir viens no biežākajiem ugunsgrēku cēloņiem, tie var notikt visnegaidītākajā brīdī, tostarp naktīs, līdzīgi kā Allikas ģimenes gadījumā un brīžos, kad neesam mājās. Lai neveicinātu ugunsgrēka izplatīšanos, svarīgi ir neaizkraut bēniņus un neglabāt tajos lielos daudzumos vecas avīzes, grāmatas un citus degošus materiālus. Ēkā, kurā dzīvojat, ir svarīgi regulāri veikt elektroinstalācijas pārbaudes (dzīvojamām ēkām – vismaz reizi desmit gados), lai pārliecinātos par to stāvokli. Ja ir aizdomas par elektroinstalācijas bojājumiem, nekavējoties ir jāizsauc elektriķis, lai tas veic pārbaudes un novērš bojājumus.

Dzīvojamā ēkā ir jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem – tas laikus brīdinās mājas iemītniekus par ugunsgrēku, un tas jo īpaši svarīgi var būt naktī, kad ģimene guļ. Tāpat jābūt darba kārtībā esošam, viegli pieejamam ugunsdzēsības aparātam un ikvienam ir jāzina, kā ar to rīkoties.”