Šodien atkal uzmanības centrā ir 20. gadsimta 60. gadi – tur tiek meklēti aizsākumi parādībām un ideāliem, kas laika gaitā transformējušies vai pazaudēti. 60. gadi bija tāds kā “saules aktivitātes” laiks visā pasaulē – studentu nemieri Francijā un Vācijā, pretkara demonstrācijas Amerikā, Prāgas pavasaris, Bītlu revolūcija popmūzikā, spilgtas parādības literatūrā, mākslā, kino utt.

Noskaties filmas reklāmas rullīti.

Arī Baltijā, Latvijā, Rīgā – lai gan aiz “dzelzs priekškara”, tomēr brīvību alkstošais gars centās izlauzties pēc svaiga gaisa visās intelektuālās dzīves sfērās. Dokumentālās filmas "Kaza kāpa debesīs" varoņus vieno jaunības bohēmiskā pulcēšanās vieta, neliela kafejnīca Rīgas vecpilsētā, starp savējiem saukta par "Kazu". Šī vieta apvīta leģendām, mītiem un humoristiskiem nostāstiem; tā bija vieta, kur padomju laika Rīgas jauniešiem garīgos orientierus sniedza Džoanas Baezas un Boba Dilana, Vladimira Visocka un Bulata Okudžavas mūzika, informācija no Rietumu pasaules nonāca caur relatīvi brīvāko kaimiņvalstu presi – poļu, čehu, bulgāru žurnāliem -; Kazā no rokas rokā ceļoja nelegālā krievu samizdata literatūra – Solžeņicins, Brodskis, Dovlatovs –, te diskutēja par Džoisu, Kafku un Sartru, Fellīni, Antonioni un Bergmanu, Pikaso un Polloku, Garodī un Dubčeku…

No 60. gadu “nepareizajiem jauniešiem”, kas pulcējās Kazā, – nonkonformistiem, hipijiem un bitņikiem – izauguši sabiedrībā pazīstami rakstnieki, dzejnieki, mūziķi, režisori, arī jaunās, brīvās Latvijas politiķi. 60. gados viņiem bija 18, 20, 25, šodien – par pusgadsimtu vairāk.

Filma ir stāsts par leģendārām Latvijas kultūras un mākslas dzīves personībām – Imantu Kalniņu un Imantu Lancmani, Maiju Tabaku un Māru Ķimeli, Laimu Eglīti un Birutu Delli, Eiženu Valpēteri un Modri Tenisonu, Uldi Bērziņu un Jāni Rokpelni, Juri Zvirgzdiņu un Māri Bišofu, Māru Brašmani un Andri Grīnbergu, kurus vieno pagājušā gadsimta 60. gados slavenā kafejnīca "Kaza".

Filmas varoņu paaudze pieredzējusi divas sabiedriskās sistēmas – sociālistisko un kapitālistisko –, var atskatīties uz procesiem sabiedrībā vēsturiskā un starptautiskā kontekstā. Ir savākts milzīgs, unikāls materiāls, tai skaitā neskaitāmas sarunas ar kādreizējiem kazistiem, kas dalās atmiņās, atziņās un vērtējumos.

Filmas autore un režisore ir Latvijas dokumentālā kino klasiķe un arī kādreizējā kaziste Laima Žurgina, operatori – Edgars Bite, Kaspars Braķis, Uģis Egle, Uldis Jancis, Miks Meirāns. Filmā skan komponista Imanta Kalniņa mūzika, skaņu režisors Andris Barons, skaņu operators – Ilvars Veģis, montāžas režisors – Andris Zemītis. Filmas atbalstītāji – Valsts Kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, ALFOR, filmu pabeigt palīdzēja studija Ego Media. Producenti – Laima Žurgina, Guntis Trekteris.

Filma tiks demonstrēta tikai dažos publiskos seansos kinoteātrī Splendid Palace, Liepājas Latviešu biedrības namā, Vidzemes koncertzālē Cēsīs un Latgales vēstniecībā Gors Rēzeknē, vairākus no šiem seansiem apmeklēs arī filmas veidotāji un varoņi.