Polija vēlas lauzt "Gazprom" ciešo satvērienu Eiropas gāzes tirgum; eksperti tam netic (19)

Polijas valsts naftas un dabasgāzes uzņēmuma PGNiG vadītājs Pjotrs Vozņaks ir vīrs, kuram ir svarīgs uzdevums.

“Galvenā PGNiG stratēģija ir daudzveidot dabasgāzes piegādes iespējas. Papildu savai produkcijai, vēlamies izmantot arī Norvēģijas Kontinentālā šelfa, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes iespējas,” sacīja Vozņaks.

Pērn Vozņaka vadītais uzņēmums noslēdza līgumu uz 20 gadiem par sašķidrinātās dabasgāzes iegādi no ASV, kā arī ieguldīja vairāk nekā 200 miljonus eiro projektā, kas ļaus piegādāt gāzi no Norvēģijas. Varšava paziņojusi, ka tā nepagarinās līgumu ar Krievijas uzņēmumu “Gazprom”, ar kuru līgums ir spēkā līdz 2022. gadam.

“Līgumi ar ASV partneriem mums ļaus iegādāties gāzi par 20-30 procentiem lētāk, nekā mēs pašlaik iegādājamies no “Gazprom”,”

saka Vozņaks, kurš piebilst, ka spert šādu soli bija ļoti svarīgi divu iemeslu dēļ: “Tas ir drošības jautājums, kā arī jautājums par uzticēšanos. “Gazprom” ir pierādījis sevi kā partneris, uz ko nevar paļauties.”

Vairāki eksperti gan norāda, ka vienīgais veids, kā Polija var lauzt “Gazprom” ciešo satvērienu Eiropas gāzes tirgum, ir turpināt pirkt Krievijas gāzi. Tiek norādīts, ka gāzes piegādātāju diversifikācija būs pārāk dārga un pēc 2022. gada gāzes piegāde var izmaksāt dārgāk, nekā pašlaik plānots.

Kopumā Polijas gāzes patēriņš pērn bija 17 miljardi kubikmetru gadā. No tiem 3,8 miljardi bija Polijā iegūtā gāze, deviņi miljardi kubikmetru – importētā gāze no “Gazprom”, 2,71 miljards – sašķidrinātā dabasgāze, un pārējā daļa – imports no Vācijas un Čehijas.

PGNiG aprēķinājis, ka Krievijas gāzes tirgus daļa Polijā krītas – ja 2016. gadā 88,9 procenti gāzes bija importēti no Krievijas, tad pērn šis rādītājs bija 66,8%.

Atbalstu Polijas vēlmei kļūt neatkarīgai no Krievijas gāzes pauž ASV. “Trampa administrācija stingri atbalsta Polijas politiku, kas meklē alternatīvas Krievijas gāzei. “Nord Stream 2” un “Turk Stream” cauruļvadi var palielināt Eiropas atkarību no gāzes, ļaut Kremlim palielināt ietekmi un turpināt agresiju Ukrainā,” sacīja ASV Enerģētikas sekretāra vietnieks Dens Bruljē.

Polijas ostas pilsētā Svinoujscē atrodas sašķidrinātās gāzes terminālis, kura darbību vada uzņēmums “Polskie LNG”. Šis terminālis nodrošina piecus miljardus kubikmetru gāzes gadā, taču ir plāns termināļa kapacitāti palielināt līdz 7,5 miljardiem kubikmetru gadā, kas veidotu 40% no kopējā Polijas gāzes tirgus apjoma.

Jautāts, vai termināļa izbūve ir politiska izvēle, ņemot vērā, ka gāzes cenas kļūs dārgākas, Vozņaks uzsvēra, ka šāds pieņēmums ir nepatiess. Viņš uzsver, ka ASV, kļūstot par nozīmīgu tirgus spēlētāju Eiropā, rada lielāku konkurenci Krievijai, kas gāzes cenas var samazināt.

Līdz 2022. gada oktobrim paredzēts izbūvēt jaunu gāzesvadu, kas no Norvēģijas piegādātu gāzi Dānijai un Polijai, un tā jauda būtu desmit miljardi kubikmetri gāzes gadā. Svinoujsces terminālis ļautu uzkrāt Norvēģijā iegūto gāzi, pēc tam to eksportēt uz kaimiņvalstīm, kā arī pielietot vietējām vajadzībām.

Projektu atbalsta Eiropas Savienība (ES), jo tas būtu visu ES dalībvalstu interesēs un ļautu paplašināt enerģētisko neatkarību. Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisija atbalstīja gāzesvada finansējumu, kas varētu izmaksāt vairāk nekā 200 miljonus eiro.

Uzņēmuma “Polskie LNG” vadītājs Pavels Jakubovskis sacīja, ka sašķidrinātās dabasgāzes piegādes un gāzesvads no Norvēģijas ļaus pārorientēt Centrāleiropas gāzes tirgu, radot jaunas - “Ziemeļu – Dienvidu” gāzes piegādes virzienus, kas aizstātu vecos - “Austrumu – Rietumu” gāzes vadus, tādējādi mazinot Krievijas ietekmi Eiropas enerģētiskajā jomā.

“Polija strādā pie savienojumiem ar Lietuvu, Ukrainu, Slovākiju un Čehiju, lai spētu ne tikai apmierināt sava tirgus vajadzības, bet lai varētu piegādāt gāzi kaimiņvalstīm, tas ir, spētu kļūt par reģionālu gāzes sadales mezglu,” sacīja Jakubovskis.

Par gāzes piegādātāju daudzveidošanu domā arī citur Eiropā - arī Somija nākotnē apsver iespēju iegādāties gāzi no Norvēģijas. Jau pašlaik Somijas līcī top jauns gāzesvads, kas savienos Helsinkus un Tallinu. Tikmēr Polija un Slovākija pērn noslēdza vienošanos par jaunu gāzes savienojuma projektu.

Tomēr ir daudzi eksperti, kurus Polijas centieni nepārliecina.

“Ir maz pierādījumu tam, ka Polijas politikas veidotāji ir ieinteresēti attīstīt konkurētspējīgu gāzes tirgu. Tā vietā poļi investē dārgos resursos, piemēram, sašķidrinātās gāzes iegādē no Kataras, turklāt, ignorējot Eiropas Savienības prasības par tirgus atvēršanu konkurencei,” norāda Starptautiskā Dabasgāzes tirgus centra direktors Tims Bersma.

Viņš uzskata, ka šādi centieni par katru cenu izstumt no tirgus “Gazprom” nav vērtējami pozitīvi.

“Šādi rīkojoties, Polijas varasiestādes uzskatāmi pierāda, ka tās netic Eiropas Savienības tirgus liberalizācijai un integrācijai. Es domāju, ka par mēģinājumu monopolizēt gāzes tirgu Eiropā var nākties saskarties ar sekām no Briseles,” norāda Bersma.

Eksperti uzskata, ka atteikšanās no Krievijas gāzes nav iespējama, un tā var arī palīdzēt Polijai.

“Polijai būtu labākas iespējas kļūt par vietēja mēroga gāzes savienojumu vietu, ja papildus sašķidrinātajai gāzei un gāzes piegādēm no Norvēģijas pievienotos arī gāzes eksports no Krievijas. Tas būtu ekonomiski izdevīgi un radītu plašāku konkurenci. Šādi lēmumi, kas pieņemti ģeopolitisku iemeslu dēļ, lai parādītu attieksmi pret Krieviju, nebūt nav izdevīgi,” norāda enerģētikas eksperte Anna Mikuļska.

Diskusijas par Polijas gāzes tirgu turpināsies jau drīzumā, kad arī tiks lemts, kā valstij rīkoties tālāk.