Kāpēc dažiem cilvēkiem antidepresanti nepalīdz? (1)

TVNET
CopyLinkedIn Draugiem X
Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto Foto: Edijs Pālens/LETA

Zināms, ka vairāk nekā 30 procentiem cilvēku, kas sirgst ar depresiju, nepalīdz antidepresanti. Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka tas varētu būt saistīts ar šo cilvēku neironu formu.

Selektīvie serotonīna atpakaļsaistīšanās inhibitori (SSAI) ir pasaulē visbiežāk izrakstītie antidepresanti. ASV depresija ir ļoti populāra slimība starp 15 līdz 44 gadus veciem cilvēkiem. Tai raksturīga ārkārtīga nomāktība, interešu, prieka un dzīvotgribas zudums. Depresija ietekmē vairāk nekā 1,6 miljonus cilvēku ASV.

Tomēr zinātniekiem joprojām nav īsti skaidrs, kas izraisa depresiju. Viena no populārākajām teorijām vēsta, ka liela nozīme varētu būt neiromediatora serotonīna trūkums organismā. SSAI savukārt aptur neiromediatora uzsūkšanos atpakaļ nervu šūnā vai neironā, kur tas ir radies.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Molecular Psychiatry”, skaidrots, kāpēc daži cilvēki pēc šo medikamentu lietošanas nejūt depresijas simptomu zudumu.

Pastāv aptuveni 300 tūkstoši grūti aizsniedzami serotonīnerģiskie neironi, bet smadzenēs kopumā ir 100 miljardi neironu. Ir ļoti sarežģīti noteikt vai atšķirības neironos, kas novērotas smadzeņu skenējumos vai pēcnāves autopsijas laikā, ir izraisījusi depresija, ilglaicīga medikamentu lietošana vai bioloģiski iemesli.

No atlasītajiem 803 nopietnas depresijas pacientiem pētnieki izvēlējās trīs, kuru depresija atkāpās pēc antidepresantu lietošanas un trīs, kuriem zāles nepalīdzēja. Visiem izvēlētajiem dalībniekiem tika veiktas ādas biopsijas.

Pateicoties pēdējā laika straujajai tehnoloģiju attīstībai, zinātnieki varēja pārvērst iegūtās ādas šūnas par tā saucamajām pluripotentajām cilmes šūnām. No tām zinātnieki ieguva serotonīnerģiskos neironus, kurus pēc tam izpētīja.

Pētnieki atklāja, ka tiem cilvēkiem, kuriem zāles cīņā pret depresiju nepalīdzēja, bija garāki neironu izvirzījumi nekā tiem, kuriem zāles palīdzēja. Pirmajiem turklāt bija zemāks divu gēnu līmenis, kuri ir iesaistīti smadzeņu signālu kustības procesos.

Šīs atšķirības varētu izraisīt izmaiņas tajā, kā smadzenēs komunicē neironi un padarīt antidepresantus neefektīvus.

“Katrā jaunā pētījumā mēs pietuvojamies pilnīgai sapratnei par to, kas izraisa depresiju, un kas notiek smadzenēs tās laikā,” teica pētījuma autors Rastijs Geidžs.

Jaunais pētījums seko 2017. gadā veiktajam pētījumam, kurā izvirzīta teorija par to, ka dažiem depresijas pacientiem gēni varētu būt vainīgi pie tā, ka antidepresanti viņiem nepalīdz.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu