Izmantojot “caurumus” likumā, jūrmalniekam grib atņemt zemi (100)

Maza, zaļa koka mājiņa ar piemājas dārziņu un šķūnīti. Te dzīvo Voldemārs Surgunts, kuru radi un draugi sauc vienkārši par Valdi.

Būdams jau pensijā, Valdis ir ļoti aktīvs. Iztiku pelna ar to, ka pin groziņus, pārdod paša izaudzētos augļus un dārzeņus Kauguru tirgū.

Valdim nav daudz draugu. Var teikt, ka viņš piekopj vientuļnieka dzīvesveidu. Nevienu neaiztiek.

Zeme, uz kuras atrodas Valda māja, ir bijusi kopīpašumā ar māsasmeitu. Taču, kad māsasmeita piedzīvoja nopietnas finanšu problēmas, viņas daļa nonāca bankas īpašumā. 2015.gadā šo kopīpašuma daļu iegādājās kompānija SIA “Raddo”. Vienlaikus uzņēmums izrādīja interesi arī par otru kopīpašuma daļu, kas pieder Valdim.

Sākotnēji uzņēmums piedāvāja vīrietim par viņa zemesgabalu 5000 eiro, lai gan Voldemāram piederošo domājamo daļu kadastrālā vērtība ir apmēram 27 000 eiro. Izmantojot publiski pieejamos kadastra informācijas sistēmas datus, par to pārliecinājās arī portāls TVNET. Nākamais piedāvājums jau bija dāsnāks – 21 000 eiro. Taču arī tas Valdi neapmierināja, jo par šādu summu dzīvokli vai māju Jūrmalā pensionārs nespēja atrast. Tāpēc Valdis SIA “Raddo” piedāvājumu noraidīja.

Nespējot vienoties, uzņēmums, aizbildinoties ar to, ka nevēlas palikt kopīpašumā, vērsās tiesā ar prasību par piespiedu izsoles sarīkošanu.

Jāmin, ka SIA “Raddo” jau iepriekš ir nonācis plašsaziņas līdzekļu uzmanības lokā, kad 2016.gadā Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” izmeklēja gadījumu, saistītu ar šo pašu kopīpašumu. Toreiz kolēģi atklāja, ka uzņēmuma vadītājs Rolands Umbraško strādā vienās biroja telpās ar tiesu izpildītāju Kasparu Selecki, kurš kādu laiku pēc “De facto” sižeta disciplinārpārkāpumu dēļ savu amatu zaudēja.

Cilvēka intereses un tiesiskie labirinti

2016.gadā sarunā ar Valda māsasmeitu uzņēmuma vadītājs Rolands Umbraško apstiprināja, ka vēlas iegūt arī Valda kopīpašuma daļu.

“Notiks izsole, un mēs nopirksim visu!” slepus veiktajā ierakstā teica Umbraško.

Pirmās instances tiesa, tāpat kā apelācijas instance, nosprieda, ka vajag rīkot visa kopīpašuma piespiedu izsoli.

Valda juridiskās palīdzības sniedzēja, zvērināta advokāte Regīna Siksna uzskata, ka tiesa, lemjot par izsoles rīkošanu, neņēma vērā vairākus būtiskus apstākļus.

Galvenais no tiem ir starp Voldemāru un bijušo kopīpašnieci – viņa māsasmeitu – 2005. gadā noslēgtais līgums par nekustamā īpašuma kopīgu lietošanu. Šis līgums ir nostiprināts Zemesgrāmatā. Turklāt līgumam ir pievienots kopīpašuma sadales veids tam gadījumam, ja kāds no kopīpašniekiem vēlētos no tā izstāties.

Tiesa, tādā veidā, kā paredzēts sadalīt īpašumu šajā līgumā, tagad nav iespējams sadalīt. To darīt liedz Jūrmalas domes saistošie noteikumi, kas tika apstiprināti jau pēc līguma parakstīšanas. Spēkā esošie saistošie noteikumi neļauj atdalīt līgumā norādīto platību, jo tā ir mazāka par minimāli atdalāmo.

Kā apgalvo Regīna Siksna,

SIA „Raddo” pirms konkrētā nekustamā īpašuma iegādes bija visas tiesības un iespējas iepazīties ar visiem līgumiem un apgrūtinājumiem, kuri ir saistoši tiesību pārņēmējiem,

kā arī ar to, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem nekustamo īpašumu nav iespējams sadalīt atsevišķos īpašumos, - norādīja juriste.

Tajā pašā laikā uzņēmuma SIA “Raddo” advokāte Ilze Gude ir pārliecināta, ka kopīpašuma kopīgas lietošanas līgums uzņēmumam nav saistošs. Turklāt advokāte saka, ka īpašumu iespējams sadalīt tikai trīs veidos, ko paredz Civillikums.

“Iegūstot kādu īpašumu, kas tiek iegūts domājamās daļās, nevis ideālās daļās, šā īpašuma sadale ir iespējama tikai trīs veidos, kas ir paredzēti Civillikumā. Šo īpašumu izpērk viens īpašnieks vai otrs kopīpašnieks, vai arī šis īpašums tiek pārdots izsolē,” apgalvo zvērināta advokāte.

Portālam TVNET izpētot Civillikumu, iezīmējas cita aina. Minētos sadales veidus paredz likuma 1075. pants. Taču šajā pantā ir būtiska piezīme: ja kopīpašnieki paši nevar vienoties par sadales veidu. Šajā gadījumā kopīpašnieki vēsturiski (Voldemārs un viņa māsasmeita) ir vienojušies par sadales veidu līgumā, ko jaunais kopīpašnieks – SIA “Raddo” – neatzīst par sev saistošu.

To, ka līgums par kopīgu lietošanu ir saistošs trešajām pusēm, šajā gadījumā SIA “Raddo”, portālam TVNET apstiprināja arī neatkarīgs eksperts.

Advokātu biroja “Sorainen” jurists Toms Kārlis Broks norāda, ka minētais līgums ir saistošs trešajām pusēm.

“Saskaņā ar šobrīd valdošo tiesu un zemesgrāmatu praksi, kopīpašuma lietošanas kārtības līgumi ir saistoši trešajām personām tikai tad, ja tie ir ierakstīti zemesgrāmatā.

Līdz ar to SIA kā trešajai personai bija jārēķinās ar to, ka, kļūstot par jauno kopīpašnieku, tai kopīpašuma lietošanas kārtības līgums būs saistošs,” saka jurists.

Vienlaikus tas neatņem tiesības prasīt kopīpašuma izbeigšanu, - piebilda Broks.

Kā apgalvo zvērināta advokāte Regīna Siksna, ja SIA “Raddo” vēlas izstāties no kopīpašuma, to var izdarīt arī bez īpašuma izsoles.

“SIA „Raddo” ir likumīgas tiesības atsavināt (pārdot) tikai sev piederošo nekustamā īpašuma daļu tādā veidā, kā to iegādājās, proti -noslēdzot pirkuma līgumu, nekā neietekmējot otru kopīpašnieku,” zināja teikt advokāte.

Tajā pašā laikā SIA “Raddo” advokāte Ilze Gude apgalvo, ka pirms prasības iesniegšanas tiesā ir vērsusies Jūrmalas domē un dabūjusi izziņu, ka zemesgabals nav sadalāms.

“SIA “Raddo” ir saņēmis no Jūrmalas domes izziņu, ka šo īpašumu sadalīt nevar saskaņā ar teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem,” apgalvo Gude. Tomēr tas īsti neatbilst patiesībai.

Jūrmalas domes pārstāve Elita Cepurīte TVNET atbildēja, ka uzņēmums patiešām ir vērsies domē. Taču lūgums bija cits. SIA “Raddo” jautāja pilsētplānošanas nodaļai, vai teritorijas plānojuma grozījumos tiks izskatīts jautājums par nekustamā īpašuma Slokas ielā 109 reālo sadali. Pilsētplānošanas nodaļa ir sniegusi atbildi, ka tiks izskatīts priekšlikums samazināt jaunveidojamās zemes vienības minimālo platību, teica Cepurīte. Priekšlikums, par kuru runā Cepurīte, arī paredz iespēju sadalīt zemesgabalu, ja tiks apstiprināts.

“Ar lūgumu sadalīt zemesgabalu SIA "Raddo" pašvaldībā nav vērsies,” atklāj domes pārstāve.

Stāšanās kopīpašumā kā biznesa modelis?

Uzņēmuma SIA “Raddo” vadītāju Rolandu Umbraško TVNET mēģināja sameklēt biroja telpās Merķeļa ielā 9. Ierodoties vārti bija slēgti. Umbraško netika sastapts arī cita biroja adresē, kur viņš norādīts kā valdes loceklis. Vēlāk uzņēmējs ar portālu sazinājās pats.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc SIA “Raddo” iegādājās īpašumu, zinot, ka tam ir apgrūtinājumi, Umbraško atbild, ka mērķis bija savest īpašumu kārtībā un pēc tam pārdot to tālāk.

“Mēs pirkām savu īpašumu ar mērķi viņu pārpārdot. Bija doma savest viņu kārtībā un pārdot viņu,” pauda uzņēmējs.

Tāpat Umbraško apgalvo, ka sākotnēji ar Valda pārstāvi un bijušo kopīpašnieci bija vienošanās pārdot visu īpašumu kopā.

“Pēc pārrunām ar kopīpašnieka pārstāvi, ar bijušo īpašnieci, mums bija situācija, ka mēs tirgojam to kopā visu. Visu veselu īpašumu. Tā mēs nonācām pēc pārrunām ar bijušo īpašnieci pie situācijas, ka visiem būtu izdevīgi visu pārdot kopā. To mēs arī darījām,” pauda Umbraško. Bijusī kopīpašniece gan noliedz, ka tāda vienošanās esot bijusi.

Šā gada 10.janvārī Valdis Augstākajā tiesā ir iesniedzis kasācijas sūdzību. Šī ir  Valda pēdējā cerība paturēt savu zemesgabalu. Vīrietis nezina, ko iesāks, ja arī trešās instances lēmums būs par izsoles sarīkošanu. Bet vienu viņš zina skaidri:

“Es nedomāju iet uz mežu dzīvot. Es bezpajumtniekos netaisos pabeigt dzīvi.”