Plānojot nākamā gada valsts budžetu aizsardzībai vajadzētu paredzēt 10 līdz 20 miljonus eiro vairāk par nepieciešamajiem 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Ministrs atzina, ka 2% no IKP ir tas minimums, kas nepieciešams, lai tiktu izpildītas NATO prasības, taču rezervei un iespējai manevrēt būtu jāparedz 10 līdz 20 miljoni eiro.
"Pēdējos gados Latvija aizsardzības spēju stiprināšanā ir paveikusi milzīgu darbu un to spējusi izdarīt finansējuma palielinājuma dēļ, jo, pateicoties tam, ka aizsardzībai novirza 2% no IKP, Latvijā attīstās ražošana, tiek radītas jaunas darba vietas," sacīja ministrs.
Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vakar izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja 2019.gada valsts budžeta projektu.
Saskaņā ar valdības lēmumu, 2019. gadā un turpmāk aizsardzības budžets ir plānots 2% no IKP. Atbilstoši IKP prognozēm aizsardzības budžets 2019. gadā plānots 636 645 418 eiro, 2020. gadā 653 036 225 eiro, bet 2021. gadā - 688 596 225 eiro.
2019. gada budžetā kārtējiem izdevumiem paredzēti 392 336 689 eiro, atlīdzībai 180 083 881 eiro, bet precēm un pakalpojumiem 212 252 808 eiro.
Aizsardzības budžeta pieauguma galvenās prioritātes ir aizsardzības spēju attīstība un militārā personāla palielināšana, lai stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujasspējas, galvenā ekipējuma iegādēm paredzot 20% no aizsardzības budžeta. Vienlaikus ir būtiski nodrošināt pastāvīgu sabiedroto spēku Latvijā. Saskaņā ar NBS attīstības plānu 2016.-2028. gadam ilgtermiņā tiks attīstītas NBS, tostarp, Zemessardzes kaujasspējas, tiks ieguldīti līdzekļi personāla apmācībā, ekipējuma un tehnikas iegādē, kā arī infrastruktūras attīstībā.
