VVD vadītāja amata konkursa finālam izraudzīti trīs pretendenti

FOTO: Edijs Pālens/LETA

​Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektora atlases komisija nolēmusi uz konkursa finālu izvirzīt trīs no pieciem otrās kārtas pretendentiem, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Trīs pretendenti konkursa fināla kārtai izvēlēti, otrajā kārtā izvērtējot viņu motivāciju ieņemt šo amatu, redzējumu par iestādes nākotni, kā arī atbildes uz desmit jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu un VVD darbības jomu.

Konkursa pēdējā kārtā izvirzītie pretendenti piedalīsies kompetenču intervijās, kuru laikā tiks pārbaudītas viņu vadības kompetences. Balstoties uz gūto vērtējumu, kā arī ņemot vērā visā konkursa gaitā novēroto, komisija nolems, kurš no finālistiem bijis vispārliecinošākais un saņem augstāko novērtējumu, tādējādi kļūstot par uzvarētāju.

Valsts kancelejā norādīja, ka nepieciešamības gadījumā par šo pretendentu tiks apkopotas atsauksmes un veikta padziļināta reputācijas risku analīze.

Noslēdzoties konkursam, komisija uzvarētāju ieteiks vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kurš savukārt izlems, vai šī pretendenta kandidatūru virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā.

Jauno VVD ģenerāldirektoru amatā plānots iecelt uz pieciem gadiem.

Konkursa komisiju vada Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš, bet komisijas sastāvā ir arī Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola, ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere un Nodrošinājuma departamenta Personāla nodaļas vadītāja Jolanta Rauga, kā arī Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis, Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus.

Pretendentu atlases procesā tiks aicināti piedalīties arī neatkarīgi novērotāji. Valsts kanceleja norāda, ka konkursa komisija sadarbojas arī ar drošības iestādēm.

Uz konkursu sākotnēji pieteicās kopskaitā 12 pretendenti.

LETA jau ziņoja, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) un VVD līdzšinējā ģenerāldirektore Inga Koļegova janvāri vienojās par darba attiecību pārtraukšanu.

Pūce aģentūrai LETA iepriekš sacīja, ka viņam bijusi tikšanās ar Koļegovu, kuras laikā pārrunāti visi jautājumi, kas saistīti ar Koļegovu personīgi un VVD pēdējo gadu laikā. Puses esot vienojušās - gan viņas, gan civildienesta interesēs būtu labāk, ja abi vienotos par darba attiecību izbeigšanu ar Koļegovu.

Savukārt pati Koļegova aģentūrai LETA teica, ka veids, kā notika viņas atstādināšana no amata, nebija saprotams ne viņai, ne darbiniekiem. Pēc viņas teiktā, Pūce par pieņemto lēmumu komunicēja caur plašsaziņas līdzekļiem, nesarunājoties arī ar VVD kolektīvu. "Veids, kā notika VVD vadītāja atbrīvošana, darbiniekos ir radījis lielu mulsumu - viņi nesaprot, kas notiek, motivācija ir kritusies, un tas apdraud pakalpojumu sniegšanu klientiem," teica Koļegova, vienlaikus gan piebilstot, ka vadītāju maiņa valsts iestādēs ir normāls process.

Valsts ieņēmumu dienests 2016. gada 7. septembrī saistībā ar nepilnībām Koļegovas valsts amatpersonas deklarācijās un, iespējams, izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem uzsāka resorisko pārbaudi. Vēlāk viņa tika apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.

Neraugoties uz izvirzītajām apsūdzībām, toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pauda, ka viņam nav tiesiska pamata atstādināt Koļegovu no amata, jo prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu.

Uz augšu