Iepriekš zinātnieki domāja: lai pārvietotos no vienas vietas uz otru, baktērijām nepieciešams kāds palīglīdzeklis (augs, dzīvnieks, cilvēks utt.), tomēr jaunā pētījumā atklāts, ka baktērijas vienas pašas pa gaisu var veikt tūkstošiem kilometru attālumus.
“Mūsu pētījumā izvirzīta hipotēze, ka dabā pastāv globāls mehānisms, kas nodrošina baktēriju apmaiņu starp attālākām planētas vietām. Ņemot vērā, ka baktērijas, kuras mēs pētām, mīt ļoti karstā ūdenī, nošķirtā vietā, nav iespējams, ka kāds dzīvnieks, putns vai cilvēks varētu tās transportēt,” komentēja molekulārās bioloģijas profesors Konstantīns Severiņovs.
Severiņovs ar kolēģiem noskaidroja, ka atmosfēriskās straumes dažādās pasaules vietās satur daudzas vienādas baktērijas. Lai labāk saprastu saikni starp attālām baktēriju komūnām, zinātnieki izpētīja ģenētisko materiālu, kas palicis pēc baktēriju un vīrusu mijiedarbes.
Bakteriofāgi – vīrusi, kas inficē baktērijas, – atrodas visur. Tie ir visplašāk sastopamā dzīvības forma uz planētas. Turklāt tiem ir ļoti nozīmīga un izmērāma ietekme uz mikrobu komūnām.
Pētījuma laikā Severiņovs ar saviem kolēģiem no karstajiem avotiem visā pasaulē savāca baktērijas “Thermus thermophilus”. Baktēriju paraugu atrašanās vietas atradās tūkstošiem kilometru tālu viena no otras.
Kad baktēriju inficē vīruss, baktērijas DNS daļās jeb CRISPR sistēmas elementos saglabājas “molekulārās atmiņas”, kas vēlāk ar vīrusu starpniecību tiek nodotas nākamajām paaudzēm.
Pirms šā pētījuma zinātnieki domāja, ka molekulārās atmiņas baktērijām, kas dzīvo pretējās planētas pusēs, būtiski atšķirsies.
“Tā vietā mēs atklājām, ka baktērijām ir ļoti daudz kopīgu molekulāro atmiņu, neatkarīgi no vietas, kur baktērija atrodas,” piebilda Severiņovs.
Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “Philosophical Transactions of the Royal Society B”.
