Nams Vīlandes ielā 11 ir viens no pirmajiem lielajiem jūgendstila namiem, kas uz apkārtējo namu fona izceļas ar īpaši greznu fasādi, smalkām detaļām un izteiksmīgiem dekoratīvajiem elementiem. Tomēr, neraugoties uz ēkas arhitektonisko nozīmi, bagātīgo un krāšņo ārieni, atrašanās vietu un vēsturi, nams ir kļuvis par skaistu graustu, kas raisa žēlumu daudziem rīdziniekiem. TVNET turpina rakstu sēriju “Grausta stāsts”, lai izpētītu, kas kādreiz ir bijušas skaistās ēkas un kas ar to graustiem notiks nākotnē.

Skaistais jūgendstila grausts atrodas prestižajā Art Nouveau jeb jūgendstila rajonā Rīgā – vietā, kur ik dienas apgrozās desmitiem tūristu un aplūko namus, kas Rīgu padarījuši slavenu arhitektūras cienītāju vidū. Nams celts 1899. gadā pēc arhitekta Rūdolfa Heinriha fon Cirkvica projekta – tolaik Rīgā jūgendstils tikai sāka ienākt un būtībā slavenais Art Nouveau rajons radās ap šo grezno namu.

Ēkas fasādes skice 

FOTO: Muzejs „Rīgas Jūgendstila centrs”

Valsts nozīmes grausts

No Vīlandes ielas viena gala līdz otram var apskatīt unikālas jūgendstila arhitektūras pērles. Koši dzeltenais daudzstāvu nams ir viena no tām.

Ņemot vērā ēku vēsturi, greznās fasādes un sarežģīto arhitektūru, tās, ieskaitot namu Vīlandes ielā 11, ir ierindotas valsts nozīmes arhitektūras un pieminekļu sarakstā.

Ēkas fasāde ir rotāta ar neobarokāla eklektisma formām un dekorācijām, kas papildinātas ar jūgendstila elementiem. Īpaši nozīmīgs un neatkārtojams objekts ir Vīlandes ielas ēkas centrālās ieejas durvis, kas veidotas atslēgas cauruma formā un ko no abām pusēm ieskauj antīkās Grieķijas sieviešu tēli. Ārdurvju kompozīciju papildina dekoratīvs pusapaļš balkons ar gliemežvākam līdzīgu pamatni.

FOTO: LETA/Ieva Čīka

Kaut arī arhitektūras zelta laikmetā celtajam īres namam jau vairākus gadu desmitus ir nepieciešama renovācija, tās vietā tas piedzīvojis visai traģikomiskas likstas, un tikai pēdējos gados ir parādījušies ēkas atjaunošanas plāni.

Šobrīd Vīlandes ielas nama kompleksu iedala divās daļās – ielas pusē redzamajam namam ir noteikts B kategorijas vidi degradējošas būves statuss jeb ēka atrodas potenciāli bīstamā stāvoklī un apdraud cilvēku drošību. Savukārt pagalma pusē esošajai ēkas konstrukcijai ir piešķirts A kategorijas būves statuss, kas jau nozīmē, ka šī nama daļa ir pilnīgi vai daļēji sabrukusi būve bīstamā tehniskā stāvoklī.

Iedzīvotājus izmet, jumts nodeg

Vīlandes ielas grausta nelaimes, gluži kā citiem pirmskara laiku namiem, sākās 90. gados – nekustamā īpašuma denacionalizācijas laikā. Tolaik daļa ēkas nonāca privātīpašnieku rokās, bet otra puse – valstij. Jau 1992. gadā lielākā daļa iedzīvotāju no mājas izvākušies, bet tajā dzīvot palikuši tikai daži īrnieki līdz pat 2013. gadam, kad no ēkas izvācās pēdējā iedzīvotāja, vēsta aģentūra LETA.

Vīlandes ielas 11 nams padomju laikos 

FOTO: No Ruslana Nekrasova privātā arhīva

Līdzko ēka bija nonākusi jaunu īpašnieku rokās 2002. gadā jeb to iegādājās uzņēmums SIA “Vīlande”, sākās sistemātiska pēdējo iedzīvotāju “izēšana” no mājvietām.

Uzņēmums teju nekavējoties pēc īpašumtiesību iegūšanas atslēdza ūdeni un kanalizāciju un sāka tiesāties ar pēdējiem četriem īrniekiem, kas mājā vēl dzīvoja, pieprasot samaksāt īres parādu un māju pamest.

Tomēr 2006. gadā Augstākās tiesas Senāts lēma, ka dzīvokļi ir bijuši valsts īpašums un īrnieki nav izliekami bez atbilstošas kompensācijas vai līdzvērtīgas dzīvojamās platības ierādīšanas. Neilgi pēc šā zaudējuma tiesas prāvā, 2007. gadā, mājas remontdarbu laikā no 3. stāva nokrita strādnieks no Moldāvijas, kas notikuma vietā mira. 

Nākamajos gados sākās spraiga tiesāšanās starp palikušajiem iedzīvotājiem un īpašniekiem. Pēdējie trīs iedzīvotāji ar juristu palīdzību saņēmuši kompensācijas un dzīvokļus pametuši, izņemot kādu sievieti, kas nepiekrita uzņēmuma piedāvātajai kompensācijai. Paralēli cīņai ar īrnieci 2011. gadā ēkā sākās postošs ugunsgrēks, kura rezultātā ēkai tika bojāts jumta pārsegums.

Neraugoties uz ēkas bīstamo stāvokli, tajā vēl līdz pat 2018. gadam dzīvoja pēdējā iemītniece ar savu dēlu, Edmundu Bērziņu. 2013. gadā risinājās dramatiski notikumi: nespējot rast kompromisu ar iedzīvotājiem, īpašnieki abus iesprostoja un liedza izkļūt no mājas veselu mēnesi. Māju apsargāja apsardze, kura neļāva ēkai pietuvoties radiem, kas piegādātu pārtiku, ne arī pašiem iedzīvotājiem iziet ārā. 

Pēdējais Vīlandes ielas nama iedzīvotājs Edmunds TVNET atklāj, ka ar māti vēsturisko namu pametuši vien 2018. gada februārī, kad beidzot īpašnieki piekāpušies viņu prasībām. No 2013. gada līdz pat izvākšanās brīdim mājas iedzīvotāji dzīvojuši bez ūdens, gāzes, kanalizācijas un centrālās apkures - vienīgās ērtības bija elektrība, ko paši iedzīvotāji izcīnīja teju ar zobiem un nagiem, un malkas apkure. Edmunds Bērziņš skaidro, ka šai mājai ir sentimentāla vērtība - vecmāmiņa esot dzīvojusi Vīlandes ielas namā gandrīz kopš nama uzcelšanas, proti, kopš 1903. gada, bet māte - kopš dzimšanas. 

Ēku gatavo renovācijai

Šobrīd nams Vīlandes ielā 11 vēl joprojām pieder uzņēmumam SIA “Vīlande”. Gluži tāpat kā visiem graustiem, arī šim namam ir piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme – 3% no kopējās ēkas kadastrālās vērtības. Vadoties pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta sniegtās informācijas, 2013. gadā par ēku īpašnieks šķīrās no teju 5500 latiem, bet pērn – no 42 000 eiro.

Ņemot vērā ēkas tehnisko stāvokli un tās arhitektonisko nozīmi, Rīgas dome 2015. gadā īpašniekam lika ēku sakārtot piespiedu kārtā.

Tomēr līdz 2018. gadam ēkas rekonstrukcija tā arī nenotika – tikai pagājušā gada beigās Rīgas pilsētas būvvalde izsniedza būvatļauju ēkas pārbūvei. Īpašnieki ziņojuši Rīgas domei, ka rekonstrukciju pilnā apmērā varētu pabeigt 16 līdz 24 mēnešu laikā pēc visu projektēšanas nosacījumu izpildes.