Bosnijas-Hercegovinas konstitucionālā tiesa atstāj spēkā aizliegumu serbiem 9.janvārī svinēt Nacionālo dienu

Sadedzināts Eiropas Savienības karogs Kosovas ielās. Serbi turpina protestēt FOTO: EPA/AFI

Bosnijas-Hercegovinas konstitucionālā tiesa piektdien paturējusi spēkā aizliegumu serbiem 9.janvārī svinēt pretrunīgi vērtēto Nacionālo dienu, kas tiek uzskatīta par diskriminējošu attiecībā pret valsts musulmaņu un horvātu kopienām.

Bosnijas serbi šajā dienā svin Bosnijas Serbu Republikas (RS) pasludināšanu 1992.gada 9.janvārī, kam trīs mēnešus vēlāk sekoja trīs gadus ilgušais pilsoņkarš, kas prasīja 100 000 dzīvību.

2015.gadā tiesa atzina šos svētkus par antikonstitucionāliem un tos kritizē pārējās valsts etniskās un reliģiskās kopienas, taču Bosnijas serbi turpinājuši tos svinēt.

Serbu līderis Milorads Dodiks pēc tiesas lēmuma šodien paziņoja, ka serbi turpinās svinēt 9.janvāri.

Saskaņā ar Deitonas miera līgumu, kas 1995.gadā izbeidza asiņaino pilsoņkaru, Bosnija-Hercegovina ir sadalīta divās autonomās sastāvdaļās - Serbu Republikā un Musulmaņu-Horvātu Federācijā. Katrai no valsts autonomajām sastāvdaļām ir sava valdība un policijas spēki, bet Sarajevā izvietotās federālās institūcijas, kas tās saista, joprojām ir ļoti vājas.

Prezidentālajā padomē ir pārstāvēta katra no trim lielākajām reliģiski-etniskajām grupām - serbi, musulmaņi jeb bosņaki un horvāti. Katrs no trīs tās locekļiem ik pēc astoņiem mēnešiem rotācijas kārtībā uzņemas valsts galvas funkcijas.

2018.gada oktobrī prezidentālās padomes vēlēšanās no serbu puses tika ievēlēts nacionālists Milorads Dodiks, no horvātu puses tika ievēlēts mērenais Žeļko Komšičs, bet no musulmaņu puses - Šefiks Džaferovičs.

Uz augšu
Back