Eksperti aplēsuši - ja cilvēka dzimtā valoda ir angļu, tad tās uzglabāšanai smadzenēs nepieciešami vien 1,5 megabaiti atmiņas. Citiem vārdiem, visas dzimtās valodas prasmes satilptu parastā datora disketē.
Smadzenēm nepieciešami vien 1,5 megabaiti, lai uzglabātu dzimtās valodas prasmes (5)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tiesa, šāda veida informācija galvenokārt sastāv no vārdu definīcijām, nevis kompleksām struktūrām, piemēram, gramatikas.
Šī ir pirmā reize, kad zinātnieki mēģinājuši noskaidrot informācijas daudzumu, kas jāglabā mūsu smadzenēm, lai mēs varētu lietot vienu valodu.
Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā “Royal Society Open Science”, Ņujorkas zinātnieki izanalizēja valodas dažādos aspektus un noskaidroja, ka vidējais cilvēks kopš savas dzimšanas līdz 18 gadu vecumam, apgūstot valodu, dienā aptver aptuveni 2000 bitus informācijas par to, kā darbojas valoda.
“Digitālo mediju uzglabāšanas ziņā mūsu zināšanas par dzimto valodu satilpst vienā datora disketē,” komentēja pētījuma autori.
Pētījumā zinātnieku komanda arī aplēsa lielāko un mazāko informācijas daudzumu, ko cilvēks kopumā uzņem, apgūstot savu dzimto valodu. Lielākais uzņemtās informācijas daudzums līdz 18 gadu vecumam bija 10 miljoni bitu, bet mazākais – aptuveni miljons bitu, kas nozīmē, ka cilvēks kopš savas dzimšanas dienā uzņem aptuveni 120 bitu informācijas.
Aplēses tika veiktas arī par atsevišķiem valodas aspektiem, piemēram, individuālu vārdu skaņu, vārdu nozīmi, biežumu un izkārtojumu teikumos.
Mazākās skaņu valodas vienības, kas šķir vārdu un morfēmu skanējumu jeb fonēmas angļu valodā vien var aizņemt vairāk nekā 750 bitus. Savukārt individuālu vārdu atcerēšanās pieprasa 10 bitus vietas katram vārdam.