Fiziskie un psihiskie iemesli, kāpēc mēs žāvājamies

Cilvēks žāvājas

FOTO: Reuters/ScanPix

Žāvājas visi. Gan cilvēki, gan dzīvnieki. Lai arī tu vari censties apspiest vai notēlot žāvas, tomēr šo refleksu kontrolēt nav iespējams. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc daži aizdomājas: kāpēc žāvas vispār ir vajadzīgas?

Izpētot šo refleksu, zinātnieki ir izšķīruši vairākus šā fenomena iemeslus. Cilvēkiem žāvas parādās gan psihisku, gan fizisku iemeslu dēļ, rakstīts izdevumā "ThoughtCo".

Fiziskie žāvu iemesli

Fiziski žāvas nozīmē mutes atvēršanu, spēcīgu gaisa ievilkšanu plaušās, bungādiņu “izstaipīšanu” un gaisa izelpošanu. Žāvas var izraisīt nogurums, garlaicība, stress vai kāds cits, kas žāvājas mūsu klātbūtnē. Ņemot vērā, ka tas ir reflekss, žāvāšanās sevī iekļauj neirotransmiteru - kas ir saistīti ar nogurumu, apetīti un spriedzi – mijiedarbi. Šo vielu vidū ir slāpekļa oksīds, serotonīns, dopamīns un glutamīnskābe.

Pētnieki zina, ka pastāv vairākas slimības un medicīniskie stāvokļi (izkaisītā skleroze, trieka un diabēts), kas var ietekmēt žāvāšanās biežumu un kortizola daudzumu siekalās, kas izdalās pēc žāvāšanās.

Žāvāšanās ir neiroķīmijas process, un pastāv vairāki iespējamie iemesli, kāpēc tā notiek. Dzīvniekiem daži no šiem iemesliem ir viegli saprotami. Piemēram, čūskas žāvājas, lai pēc ēšanas sakārtotu savu žokli un atvieglotu elpošanu. Zivis žāvājas, kad ūdenī trūkst skābekļa. Pateikt, kāpēc žāvājas cilvēki, ir krietni grūtāk.

Pēc žāvāšanās siekalās palielinās kortizola līmenis, kas var palielināt modrību un vajadzību pēc tūlītējas rīcības. Daži psihologi uzskata, ka žāvāšanās palīdz uzlabot asinsriti smadzenēs. Premisa ir tāda, ka žokļa izstaipīšana palielina asins pieplūdumu sejā, galvā un kaklā, kamēr dziļā ieelpa liek asinīm plūst atpakaļ uz leju. Tas varētu izskaidrot to, kāpēc cilvēks žāvājas, kad ir uztraucies un norūpējies.

Pētnieki arī izvirzījuši teoriju, ka žāvāšanās palīdz atvēsināt smadzenes, jo ieelpotā gaisa šalts pazemina asins temperatūru, kas ieplūst galvā žāvāšanās laikā.

Psiholoģiskie žāvu iemesliem

Ir izvirzīti aptuveni 20 psiholoģiskie žāvāšanās iemesli, tomēr zinātnieku starpā joprojām nav vienprātības par to, kura no šīm hipotēzēm ir patiesa.

Žāvām var būt sociāla funkcija, kas kalpo kā bara instinkts. Cilvēkiem un citiem mugurkaulniekiem žāvāšanās ir lipīga. Ar žāvāšanos var citiem izrādīt nogurumu un sinhronizēt savu miega ritmu ar tiem. Žāvāšanās arī varētu kalpot kā izdzīvošanas instinkts, proti, žāvājoties grupas locekļi kļūst modrāki un labāk var pamanīt briesmas.

Savā grāmatā “The Expression of the Emotions in Man and Animals” Čārlzs Darvins rakstīja, ka paviāni žāvājas, lai draudētu ienaidniekiem. Līdzīgu uzvedību izrāda arī Siāmas cīnītājzivtiņas un jūrascūciņas.

Zinātnieki arī domā, ka žāvas ir atšķirīgas un katra ir ar savu funkciju sociālajā kontekstā.

Kura no teorijām ir patiesa?

Ir skaidrs, ka žāvāšanos izraisa fizioloģiskie faktori, proti, to izraisa izmaiņas neirotransmiteru līmenī. Bioloģiskais ieguvums, kādu sniedz žāvāšanās, daudz labāk novērojams starp dažām dzīvnieku sugām nekā starp cilvēkiem. Pavisam skaidrs ir tas, ka žāvāšanās paaugstina modrību. Par žāvu lipīgumu – lai arī ir zināms, ka starp cilvēkiem tās ir lipīgas, tomēr vēl ir jānoskaidro, vai tas ir cilvēka evolūcijas ceļā radies pārpalikums vai joprojām pilda kādas psiholoģiskas funkcijas.

Uz augšu