Zināšanas mūsdienās spēj novecot vienā mirklī, tāpēc Latvijas izglītības sistēmas problēmu pamatā ir jautājums: kāds ir izglītības uzdevums 21. gadsimtā?
“Ar mācību grāmatu gudrībām panākumus dzīvē negūst. Ar principiem, kas bija aktuāli pagājušajā gadsimtā tālu netiksim. Mūsdienīga izglītība ir prasme mācīties,” uzskata Rīgas Tālmācības vidusskolas direktors Edgars Grīnis.
Zināšanu daudzums aug eksponenciāli, turklāt daudzās jomās zināšanu dzīves ilgums tagad ir mērāms mēnešos un gados. Mūsdienu pasaule prasa no cilvēkiem arvien augstāku izglītības līmeni un kvalifikāciju, un būtiskāka ir spēja ātri apgūt jauno, nevis jau iegūtās zināšanas, uzsver Edgars Grīnis.
Ja savulaik pēc grāmatām bija jāiet uz bibliotēku vai grāmatnīcu, tagad atliek pieiet pie datora vai ielūkoties mobilā telefona displejā.
Informācijas pieejamība ir fantastiska! Arī informācijas apjoma pieauguma ātrums ir fenomenāls, tāpēc rodas jautājums: vai izglītības saturs tiek līdzi šiem tempiem?
Tradicionālā izglītības sistēma, protams, spēj producēt speciālistus ar vienādu izglītību, tomēr tas īsti vairs neatbilst strauji mainīgās nākotnes prasībām. Tagad internets piedāvā tādu informācijas pieejamību un apjomus, ka svarīgāka kļūst prasme ātri uztvert un atrast būtisko un nepārtraukti mācīties no jauna, nevis jau apgūto zināšanu apjoms. Zināšanu pamati, bez šaubām, joprojām ir svarīgi, bet notiek būtiska akcentu pārbīde. Tas attiecas uz jebkuru izglītības ieguves formu – klātieni, neklātieni, tālmācību.
Tāpēc rodas jautājums - kāpēc joprojām daļā sabiedrības pret tālmācību salīdzinājumā ar tradicionālo klātienes formu valda skeptiska attieksme.
Stereotipi melo
Tālmācība tomēr ir patstāvīga mācīšanās, lielā mērā iztiekot bez tieša un regulāra klātienes kontakta ar pedagogu, turpina Edgars Grīnis. Apgūstamo izglītības saturu mūsu valstī nosaka visiem obligāts valsts izglītības standarts. Standarts arī nosaka obligātos valsts eksāmenus, kas pārbauda un apliecina iegūto zināšanu līmeni un pēc nokārtošanas dod tiesības saņemt apliecību vai atestātu.
Tālmācības skolas un pedagogu pienākums ir piegādāt īpašus un kvalitatīvus mācību materiālus patstāvīgām mācībām, palīdzēt organizēt mācību grafiku, regulāri novērtēt apgūto un sniegt atbalstu, ja nepieciešams.
Vai tiešām mūsdienās joprojām turamies pie uzskata, ka patstāvīgi kaut ko iemācīties (bez skolotāja klātbūtnes) nav iespējams?
Rezultāti rāda pretējo – ja paraugāmies uz 2018. gada centralizēto eksāmenu rezultātiem, tad redzams, ka tālmācības audzēkņu vidējie rādītāji angļu valodā ir labāki nekā dienas vidusskolu, vakarskolu vai profesionālo vidusskolu skolēniem, arī latviešu valodā tie ierindojas uzreiz pēc valsts ģimnāziju un ģimnāziju audzēkņu rezultātiem. Eksāmeni visiem skolēniem ir vienādi, un tos visi kārto klātienē. Protams, ja vien iespējams, obligātajā izglītības vecumā vislabāk ir mācīties labā klātienes skolā, bet veselai grupai cilvēku tālmācība ir lieliska un varbūt pat vienīgā iespēja turpināt izglītības ieguvi.
Būt gataviem profesijām, kuru vēl nav
Cik iespējams sekojot gaidāmās izglītības reformas gaitai, nešķiet, ka izglītības saturs (vispārējā pamata un vidējā izglītībā) mainītos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadsimtu, norāda Grīnis. Tās joprojām ir gudrības, kas ir viegli digitalizējamas un pārbaudāmas ar testiem. Mainīt lielākoties šķiet plānots tikai mācīšanas metodes, liekot uzsvaru uz patstāvīgu mācību darbu un integrētāku pieeju, tik ļoti nenodalot atsevišķās zinātnes. Jācer arī, ka neuzvarēs tendences pārblīvēt izglītības saturu ar statiskām visas pasaules zināšanām, kādas nu katram mācību priekšmetam šķiet tik svarīgas, bet kuras var novecot vienā mirklī. Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš raksta: “Latvijas izglītības sistēmas problēmu pamatā jau kopš neatkarības atjaunošanas ir nespēja atbildēt uz konceptuālu jautājumu - kāds ir izglītības uzdevums 21. gadsimtā.”
Cerams, ka jaunā izglītības satura veidotājiem izdosies apjēgt un īstenot kopsakarību starp to, ko dara skolā, un to, kas nepieciešams sekmīgai dzīvei, saka Edgars Grīnis.
Neviens taču negūst panākumus dzīvē tieši ar tām gudrībām, kas sarakstītas skolas mācību grāmatās! Līdzīgi kā rakstot kādu teikumu, pieaugušais taču neatkārto, kā iemācījās burtus un kādi bija atbilstošie gramatikas likumi.
Praktiski raugoties uz izglītības ieguves mērķi, ir skaidrs, ka izglītībai pēc iespējas vairāk jāsniedz prasmes mācīties, apgūt jauno, neturoties pie principiem, kas bija aktuāli pagājušā gadsimtā.
