Rīgas pilsētas arhitekta birojā notika sanāksme, kurā eksperti diskutēja par potenciālām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām. Lai gan patlaban kā ticamākā koncertzāles atrašanās vieta tiek minēts AB dambis, eksperti tirzāja arī alternatīvas teritorijas Andrejostā, Torņakalnā, pie Latvijas Zinātņu akadēmijas, kā arī Uzvaras parkā starp Raņķa dambi, Mārupīti un Slokas ielu.

Diskusijā piedalījās arī arhitekts un Rīgas tehniskās universitātes profesors Jānis Krastiņš, kurš asi kritizēja amatpersonu pieeju šim jautājumam.

Juridiski apgrūtinājumi

Profesors pauda viedokli, ka tikko kā potenciālās koncertzāļu teritorijas skar kādi juridiski apgrūtinājumi, amatpersonas esot gatavas "mest plinti krūmos" un šos variantus nemaz neizskatīt.

"Ja reiz AB dambis būtu tik laba vieta, mēs te nesēdētu un koncertzāle tur sen būtu uzbūvēta. Piedāvātās alternatīvas ir jāanalizē nevis no juridisko aspektu puses, bet domājot par Rīgas pilsētvidi un iedzīvotāju interesēm. Viens cilvēks nevar veikt alternatīvo vietu objektīvu izvērtējumu, kā tas notiek patlaban, kad visu analīzi sniedz KM pasūtīts eksperts," sacīja profesors.

Viņš arī norādīja, ka kritiku neiztur arguments, ka Andrejsala kā potenciālā būvniecības vieta ir pārāk tālu no centra, jo Rīgas plānojumā esot skaidri redzams, ka vēsturiskā apbūve koncentrējas Krišjāņa Valdemāra ielas tuvumā, kā arī šajā teritorijā atrodas Latvijas Nacionālās mākslas muzejs un Mākslas akadēmija. Tāpat arī no Nacionālā teātra attālums līdz piedāvātajai vietai Andrejostā ir 300 metri, bet no teātra līdz operai - 500 metri. "Esiet korekti un atbildīgi pret Rīgu un mūsu pēctečiem," kritizēja Krastiņš.

Arhitekts arī vērsa uzmanību, ka

Ainavu arhitektu biedrība pirms nedēļas pasludinājusi, ka vienīgā atbalstāmā vieta esot AB dambis, lai gan pirms tam Andrejosta un Ķīpsala arī esot bijuši kā potenciāli varianti.

"Attiecīgi rodas jautājums - vai šie viedokļi netiek "piegatavoti" vajadzībām. Ja tā ir, tad mēs nekad nenonāksim pie Rīgai atbilstoša projekta," sacīja profesors.

Pieci faktori

Lemjot par koncertzāles būvniecības vietu, Krastiņš amatpersonām piedāvāja izvērtēt piecus faktorus - ietekmi uz vidi, pieejamību un transporta iespējas, daudzfunkcionalitātes iespējas, inženiertehnisko nodrošinājumu, kā arī hidro-ģeoloģiskos apstākļus. Tāpat viņš aicināja nodrošināt vairākus savstarpēji neatkarīgus ekspertus, lai nebūtu tā, ka būvniecības vietu izvērtē viens pieaicināts arhitekts.

Krastiņš arī pauda šaubas par 23 miljonu izlietojumu, kas patlaban pieejams projekta realizācijai. "AB dambis nav oficiāli iekļauts pieminekļu statusā, taču tam ir augsts kultūrvēsturiskās vērtības līmenis kā hidrotehniskai būvei. Ja mēs šeit plānojam īstenot līdzekļus, kas paredzēti Rīgas teritoriju revitalizācijai, tad šis projekts dambi iznīcinās, nevis atjaunos, jo daļa no dambja vienkārši tiks izņemta," teica Krastiņš, uzskaitot vairākus plusus gan būvniecībai Andrejostā, gan Uzvaras parkā.

Tāpat viņš piebilda, ka 2006. gadā koncertzāles būvniecības "epopeja" esot beigusies ar kultūras ministres demisiju.

Kritiku klātesošajiem pauda arī sociālantropologs ar specializāciju dizainā un vides plānošanā Viesturs Celmiņš. "Tā ir totāla liekulība, ja publiskajā sektorā mēs divās stundās izvēlamies vietu koncertzālei. Tagad izskatās tā - ir publiskie līdzekļi, mums ir trīs lokācijas un tagad ātri, ātri jāpieņem lēmums. Ja tas tā notiek, tad varam aizmirst par iedzīvotāju iesaisti, privātā sektora interesi un citām lietām. Tomēr publiskajām iestādēm pēc būtības ir cits uzdevums - tām ir jāvērtē pienesums lauksaimniecībai, pienesumu pilsētai," sacīja Celmiņš, norādot, ka citās Eiropas valstīs institūcijas vairākus mēnešus veic izvērtējumus par konkrētā projekta auditoriju un tās vajadzībām.

Tika pētītas arī degradētās teritorijas

Viņš aicināja atvēlēt Kultūras ministrijai (KM) un Rīgas domei "nedaudz vairāk laika" diskusijā izskanējušo teritoriju izvērtēšanai.

Abu kungu izteikumi vienaldzīgus neatstāja nedz Rīgas vicemēru Oļegu Burovu (GKR), nedz KM valsts sekretāri Daci Vilsoni.

Vilsone nenoliedza, ka AB dambja iecere attīstīta ļoti ilgi, taču KM pamatīgi izvērtējusi arī citas alternatīvas. "Vairāk nekā gadu kopā ar ekspertiem pētījām iespēju attīstīt kādu degradēto teritoriju, jo tas bija pamats ES fondu finansējuma dēļ. Pietiekamu laiku esam veltījuši arī risinājumu izstrādei saistība ar Kongresu namu. Kad šie scenāriji ir nonākuši līdz loģiskam secinājumiem, KM intensīvi izvērtē vēl citus scenārijus, kādēļ patlaban arī notiek šī diskusija," teica Vilsone.

Viņa norādīja, ka piedāvājums par Eksporta ielu mutiski saņemts vien pirms desmit dienām, tādēļ KM izvērtēs šo teritoriju ne vien raugoties no pilsētplānošanas un juridiskās puses, bet arī no finansiālā aspekta. "Mums ir jāpanāk rezultāts un vēlams, lai tas notiktu nevis 30 gadu laikā, bet 10 līdz 20 gadu periodā. Mums vajag risinājumu, kuram ir arī finansiāls avots un tā nav spekulācija ar juridiskiem nosacījumiem. Mēs atbildam par to, lai šis projekts būtu reāli īstenojams," teica valsts sekretāre.

Savukārt Burovs kategoriski noraidīja izskanējušo viedokli, ka bijusī kultūras ministre būtu demisionējusi koncertzāles būvniecības dēļ. "Diskutēt diskusiju pēc mēs varam ilgi, taču runāsim godīgi - projektu nerealizēja ne jau tādēļ, ka nebija politiskās gribas, bet tādēļ, ka nebija naudas. Man arī savulaik piedāvāja Nacionālā mākslas muzeja atjaunošanai organizēt vēl piecus metu konkursus un paldies Dievam, ka to neizdarījām," sacīja Burovs.

Viņš norādīja, ka ir gatavs izvērtēt Uzvaras parka piemērotību, kā arī norādīja, ka pašvaldība gaida oficiālu iesniegumu domē no Andrejostas attīstītāju puses.

Arī Vilsone norādīja, ka tuvākajā laikā tiks izvērtētas visas diskusijas laikā izskanējušās būvniecības teritorijas.

Kā ziņots, KM un Rīgas domes ieskatā, reālākā vieta Nacionālās koncertzāles būvniecībai ir AB dambis, šodien izskanēja Rīgas pilsētas arhitekta biroja rīkotajā sanāksme, kurā eksperti sprieda par potenciālām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām.