Pēc raksta “Pārdzērušies, netīri un rupji bezpajumtnieki – Stradiņu slimnīcas ikdiena” publicēšanas Eiroparlamenta vēlēšanu kandidāte no partijas “Progresīvie” – LU Medicīnas fakultātes asociētā profesore Solvita Olsena – savā Twitter profilā ieteica Stradiņa slimnīcai un tās darbiniekiem “izvairīties demonstrēt savas vājās zināšanas medicīnā un cilvēktiesībās”.
Partijas valdes priekšsēdētājs Roberts Putnis piebalsoja Olsenas viedoklim, piebilstot: “Arī man ārsta palīga Batjušenko nievājošie izteikumi par "sliktajiem un smirdīgajiem" pacientiem medijos ir nesavienojami ar ārsta ētiku.”
Neviļus atcerējos visas tās reizes, kad gadījies uzturēties sabiedriskā transporta vagonā līdzās vienam šādam cilvēktiesību apogejam un nācies apkopot visus spēkus, lai noturētu sevī pusdienas. Aicinu šādus gadījumus atsaukt atmiņā arī visus lasītājus, kā arī Olsenas kundzi un Putņa kungu, ja viņi lasa šīs rindas. Un tagad iztēlojieties, ka jums katru dienu jānomazgā 25 šādi cilvēki, saņemot par to algu, kas ir reāli zem vidējās.
Nē, nevēlos sākt nosodīt bezpajumtniekus par sliktajām dzīves laikā izdarītajām izvēlēm, bet gan rosināt uz sarunu par to, kurā brīdī kāda cilvēktiesības sāk stāvēt pāri citu tiesībām uz cieņu nepazemojošiem darba apstākļiem un darbu ar cilvēkiem, kas nav piekrāmējuši bikses un atslēgušies uz grīdas? Un vēlos saprast, kādā tieši veidā Andreja Batjušenko teiktais ir nesavienojams ar ārsta ētiku un demonstrē vājās zināšanas medicīnā un cilvēktiesībās?
Manuprāt, Batjušenko vienkārši konstatēja skaudrus un nepatīkamus faktus. Iespējams, partijas “Progresīvie” pārstāvji vēlējās, lai NMPC ārsta palīgs savos izteikumos ir daiļrunīgāks. Piemēram: “Ievestie pacienti bez konkrētām dzīvesvietām no ikdienas raižu nastas ir tik pārguruši, ka dažkārt nespēj pilnvērtīgi kontrolēt savu orgānu darbību, kā rezultātā izdalās nepatīkami aromāti.
Šādos gadījumos naskie sanitāri steidz uzlabot pacientu pašsajūtu, veicot profilaktiskas ķermeņa atsvaidzināšanas kūres. Tāpat šie pacienti ārstu pakalpojumus saņem prioritārā kārtībā pret citiem pacientiem, tādējādi izrādot cieņu par viņu komplicēto ikdienas dzīvi. Ir reizes, kad uz slimnīcu nogādātie pacienti ir nesmalkjūtīgi pret apkalpojošo personālu un citiem pacientiem, tālab turpmāk plānojam ieviest viņiem arī bezmaksas psihologa pakalpojumus.”
Kamēr mēs vēl nedzīvojam vienradžu un laumiņu pasaulē, es vairāk novērtēju cilvēkus, kas neslēpjas aiz daiļrunības un augstiem morālajiem standartiem un aptaisījušos dzērāju nesauc par nogurušu pacientu. Ja tomēr ir nepārvarama vēlme mācīt kādu izteikties, tad varu pievienoties Latvijas Ārstu biedrības viceprezidenta Roberta Fūrmaņa aicinājumam Robertam Putnim vispirms pastrādāt blakus ārsta palīgam Batjušenko. Būtu jauki, ja viņi kopā ar Solvitu Olsenu uz kādu nakts maiņu aizstātu sanitārus, kam jāmazgā 25 bezpajumtnieki, un pēc tam sniegtu ētiskus un neviena cilvēktiesības nediskriminējošus komentārus par darbu ar šiem pacientiem. Līdz tam brīdim atļaušos šos izteikumus uzskatīt par dubultmorāli.
