"Vingruma" Dāvis: visu laiku ir tāda nedaudz vieglāka sajūta, un negribas to pazaudēt (1)

Egoiste
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Vingruma klubs

Šajā nedēļā Vingruma klubā atkal notika svēršanās uz gudrajiem svariem. Rezultāti mani priecē, kaut arī vienmēr gribas, lai ir labāk. Kopumā – viss it kā stāv uz vietas. Treneris Normunds gan vienmēr māk atrast īstos vārdus, viņš saka: “Viss ir nemainīgi labi.” Ķermeņa mērījumi skaitļos nemainās, tad Normunda mudināts skatos citus “rādījumus”, proti, savu pašsajūtu un to, kā ir mainījušās manas spējas.

Skriešana pirmos treniņus man sagādāja lielāko pārbaudījumu, jo nekad tā nopietni nebiju skrējis. Tomēr pēc šīm septiņām nedēļām

mana izturība ir krietni pieaugusi, un tagad rekomendēto 15 min vietā katru treniņu sāku ar noskrietu vismaz pusstundu, kas ir 4 – 5 km. Par šo ir prieks.

Tas gan ir diezgan laikietilpīgs treniņš, tāpēc sporta zālē sāku pavadīt arvien vairāk laika, un nākas plānot savu dienu nedaudz uzmanīgāk.

Pirmajā Vingruma maratona nedēļā atklājās, ka esmu ļoti stīvs. Stīvs esmu joprojām, bet  tiešām jūtu, ka saites sāk stiepties un kļūstu nedaudz lokanāks. Šeit gan progress ir ļoti mazs, bet tieši ar maziem solīšiem iesākas lielākie ceļi!

Svaru zālē arī esmu spējis pa pēdējām nedēļām veidot progresu. Ir sajūta, ka rokas un kājas kļuvušas spēcīgākas, ko pierāda spēja palielināt svaru trenažieros. Šeit gan pārāk neaizraujos, bet

katrā ierādītajā trenažierī svaru esmu palielinājis vismaz par 10kg no iepriekš rakstītajām rekomendācijām.

Pirms sāku dalību Vingruma maratonā, es pārāk nepievērsu uzmanību tam, ko ēdu. Arī, pirmās nedēļas sportojot, turpināju visus savus ēšanas ieradumus. Vienīgi atteicos no fabrikā audzētiem produktiem. Šonedēļ pēc laba aizvadīta treniņa, iebraucot veikalā, sapratu, ka mans paša ķermenis prasa kaut ko vieglāku un kaut ko jaunu.

Pa šīm nedēļām ir kaut kas mainījies, un visu laiku ir tāda nedaudz vieglāka sajūta, un negribas to pazaudēt.

Posmā pirms Vingruma maratona bija tā pierasts pie pastāvīgas smaguma sajūtas un neliela noguruma, ka tas likās pilnīgi normāli. Brīdī, kad redzi un jūti progresu, tas dod papildu motivāciju turpināt iesākto.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu