Neveselīgi ēšanas paradumi noved pie pāragras nāves pat biežāk nekā smēķēšana, atklāts jaunā pētījumā. Tie ir faktors katra piektā cilvēka nāvē visā pasaulē.
Neveselīga ēšana ir nāvējošāka par smēķēšanu (9)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neveselīgas pārtikas dēļ ik gadu visā pasaulē pāragri mirst 11 miljoni cilvēku, aplēsts akadēmiskā medicīnas žurnāla "Lancet" analīzē.
Vislielākais ļaunums ir sāls, kas lielā daudzumā atrodams tādos produktos kā maize, sojas mērce un pusfabrikāti. Pētījums pievēršas "sliktiem" ēšanas paradumiem, kuru rezultātā rodas sirds un asinsvadu slimības, kā arī veidojas vēzis.
Nāvējošākie ēšanas paradumi:
- Pārāk daudz sāls - trīs miljoni nāvju gadā;
- Pārāk maz pilngraudu produktu - trīs miljoni nāvju gadā;
- Pārāk maz augļu - divi miljoni nāvju gadā.
Starp nāvējošākajiem ēšanas paradumiem ir arī nepietiekama riekstu, sēklu, dārzeņu, jūras produktu un šķiedrvielu uzņemšana.
Apmēram desmit no 11 miljoniem pāragri mirušo cilvēku gadā cieta no sirds un asinsvadu slimībām.
Pārāk liels uzņemtā sāls daudzums paaugstina asinsspiedienu, kas savukārt palielina sirdslēkmju risku.
Savukārt pilngraudu produktiem, augļiem un dārzeņiem ir pretējs efekts - tie palīdz uzturēt veselu sirds un asinsvadu sistēmu.
Vairāki vēža paveidi un 2.tipa diabēts ir slimības, kas lielā mērā saistīti ar uzņemto pārtiku.
Vismazāk neveselīgas ēšanas upuru ir Vidusjūras valstīs, īpaši Francijā, Spānijā un Izraēlā. Savukārt Āzijas dienvidaustrumos, dienvidos un centrālajā daļā ir vissliktākie rādītāji. Āzijas valstīs viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem ir sojas mērces un citu sāļu produktu popularitāte.
"Savai ēdienkartei jāpievērš uzmanība, lai arī kāds būtu tavs svars," iesaka Veselības mērījumu un izvērtējuma institūta direktors Kristofers Marijs. "Cilvēkiem vajadzētu ēst vairāk pilngraudu produktu, augļu, riekstu, sēklu un dārzeņu, bet jāsamazina sāls patēriņš, ja tas iespējams."
Tomēr Marijs atzīst, ka neveselīgas pārtikas problēma lielā mērā saistīta ar finansiālajiem apsvērumiem. Pasaules nabadzīgākajās valstīs mājsaimniecībām nāktos šķirties no vairāk nekā puses savu līdzekļu, lai nodrošinātu, ka visi tās locekļi dienā apēd piecus augļus un dārzeņus.
"Sabiedrība var izdarīt veselīgākas izvēles, ja tai ir informācija un resursi. Bet, ja veikalu plauktos "pērc vienu, saņem otru par brīvu" akcijas vienmēr attiecas uz neveselīgiem produktiem, tad praksē tas neīstenosies. Mums ļoti nepieciešamas veselīgas alternatīvas, kas ir lētas," uzsver Kembridžas Universitātes profesore Nita Foruhi.