Laikā līdz 16. maijam notiek plašas arhitektu, pilsētplānotāju, kultūras nozares amatpersonu un citu ekspertu diskusijas par deviņām iespējamām Nacionālās akustiskās koncertzāles būvēšanas vietām Rīgas pilsētas centrā, kā arī atsevišķās teritorijās ārpus tā, informē kultūras ministres padomniece Lita Kokale.
Viņa skaidroja, ka, līdztekus jau iepriekš izskatītajam AB dambim, Kongresu namam un galvaspilsētas degradētajām teritorijām, sadarbībā ar publiskās zemes īpašniekiem - Rīgas pašvaldību un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" - ministrija meklē alternatīvus risinājumus jaunām koncertzāles novietnēm Rīgas centrā. Līdz ar to šobrīd izpētē kopumā ir deviņas potenciālās koncertzāles vietas, no kurām dažas nav Rīgas centra teritorijā.
Koncertzāles iespējamās būvniecības vietas tiek vērtētas, analizējot zemes gabala īpašniekus un kadastra numurus, zemes apgrūtinājumus un platības piemērotību, atbilstošas jaudas inženiertīklu pieejamību, īpašumu detālplānojumu un lokālplānojumu, attālumu no Rīgas centra līdz objektam un sasniedzamības kvalitāti.
Tāpat ministrija izvērtē Nacionālās koncertzāles ietekmi potenciālās teritorijas revitalizācijā un publiskās ārtelpas attīstībā, tās apkārtnes daudzfunkcionalitāti, arhitektoniskās izpausmes potenciālu, kā arī nepieciešamās darbības un nosacījumus obligāti veicamiem priekšdarbiem, lai konkrētajā teritorijā varētu uzsākt koncertzāles projektēšanu un pēcāk būvniecību.
Konceptuālo ziņojumu par visām potenciālajām Nacionālās koncertzāles atrašanās vietām Rīgas centrā, tostarp koncertzāles finansējuma avotiem ārpus valsts budžeta, KM 23. maijā paredzējusi iesniegt Ministru kabinetā
, lai izšķirošo lēmumu kādā no tuvākajām sēdēm varētu pieņemt valdība.
Nacionālās koncertzāles novietojuma jautājumu jau iepriekš vairākkārt skatījusi Nacionālā Arhitektūras padome - pagājušogad 6. novembrī padziļināti aplūkojot trīs iespējamas alternatīvas - AB dambi, Kongresu namu un variantu Rīgas degradētajā teritorijā. 2019. gada 27. martā notika Latvijas Arhitektu savienības padomes sēde, kurā, izvērtējot plašu Nacionālās koncertzāles iespējamo novietojuma vietu loku, tika izteikts padomes atbalsts koncertzāles būvniecībai uz AB dambja. Arī Latvijas Ainavu arhitektu asociācija ir izteikusi atbalstu koncertzāles būvniecībai uz AB dambja, norādīja Kokale.
Aizvadītās otrdienas rītā diskusiju par vēl neizpētītām alternatīvām rīkoja Rīgas pilsētas arhitekta birojs, savukārt pēcpusdienā notika Latvijas Nacionālā arhitektūras padomes sēde, kurā, izvērtējot plašāku iespējamo koncertzāles vietu versijas, arhitekti vienojās atbalstīt 2004. gadā aizsāktā projekta turpināšanu - Nacionālās akustiskās koncertzāles novietojumu uz AB dambja. "Par" šo lēmumu balsoja 11 padomes locekļi, bet divi atturējās.
KM 12. aprīlī paredzējusi atkārtoti tikties ar Mūzikas padomes un profesionālo mūzikas kolektīvu, tai skaitā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra māksliniekiem, lai pārrunātu arhitektu sniegto atzinumu un ieteikumus, savukārt 23.aprīlī notiks diskusija ar kultūras nozares viedokļu līderiem par Nacionālās koncertzāles iespējamām novietnes vietām Rīgas centrā.
Savukārt 16. maijā starptautiskā un plašam interesentu lokam atvērtā konferencē paredzēts uzklausīt citu valstu pieredzi nacionālo koncertzāļu projektu īstenošanā, kā arī iepazīties ar Nacionālās koncertzāles projektā veikto sociālekonomisko analīzi.
Kā ziņots, piedaloties Rīgas pilsētas arhitekta biroja rīkotajā sanāksmē par potenciālo Nacionālās koncertzāles būvniecības vietu, eksperti otrdien asi kritizēja valsts un pašvaldības amatpersonu pieeju alternatīvo teritoriju izvērtēšanā.
