Robežsardze skaidros, vai RNP apsaimniekotās ēkas remontā piesaistīti nelegāli nodarbināti Ukrainas pilsoņi (14)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto no notikuma vietas.
Foto no notikuma vietas. Foto: Maksims Bartuševičs/Facebook

Valsts robežsardze skaidros, vai pašvaldības uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) apsaimniekotās daudzdzīvokļu ēkas remontā piesaistīti nelegāli nodarbināti Ukrainas pilsoņi.

Slokas ielā 187 esošās ēkas iedzīvotājs Maksims Bartuševičs aģentūrai LETA pavēstīja, ka marta beigās pie nama uzslietas stalažas, lai gan ēkas iedzīvotājiem neesot bijusi nekāda informācija par iespējamajiem remontdarbiem.

Sazinoties ar mājas apsaimniekotāju RNP, drīz vien kāpņu telpās izvietots paziņojums, ka namā tiks veikti balkonu stikla bloku remontdarbi.

Lai iegūtu sīkāku informāciju par gaidāmajiem darbiem, Bartuševičs sazinājies ar būvdarbu veicējiem - pilnsabiedrību "Bosslex un partneri". Sākotnēji uzņēmuma pārstāvji atteikušies sniegt informāciju par remontdarbiem, taču vēlāk izdevies noskaidrot, ka plānots apšūt stikla blokus no ārpuses ar profilēta metāla loksnēm, kas mainīs ēkas fasādes ārējo izskatu.

"Taču detaļas neviens neatklāja un aicināja ar visiem jautājumiem vērsties pie apsaimniekotāja pārstāvja Aleksandra Feofilova. Savukārt viņš atteicās sniegt detalizētu informāciju, minot, ka tā pieejama internetā "e-parvaldnieks" vidē, lai gan detaļas tur nebija atrodamas," norādīja iedzīvotājs.

Vēršoties Rīgas pilsētas būvvaldē, Bartuševičs noskaidrojis, ka darbu veikšanai ir nepieciešams vienkāršotas renovācijas projekts, kam jābūt saskaņotam arī ar nama kopīpašniekiem, kas šajā situācijā neesot darīts.

RNP darbinieks gan esot norādījis, ka šāda saskaņošana nav nepieciešama, uzsverot, ka šis ir Rīgā plaši pielietots standarta risinājums. "Pēc šīs atbildes secināju, ka projekts un saskaņojumi tiešām netika veikti, un notiek patvaļīga būvniecība. Sazinājos ar būvinspektoru ar lūgumu steidzami veikt pārbaudi, kas arī notika. Rezultātā tika konstatēts, ka būvdarbi notiek nelikumīgi, jo tiem nav ne būvatļaujas, ne projekta, ne arī nepieciešamo saskaņojumu. Pie tam tos veica nelegālais darbaspēks no Ukrainas, bez darba atļaujām, un jautājuma risināšanai tika piesaistīta arī robežsardze," pauda Bartaševičs.

Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā atrodamā informācija liecina, ka RNP un "BOSSlex un partneri" sadarbības līguma kopsumma ir 340 911 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Rīgas pašvaldības policijas (RPP) preses pārstāvis Toms Sadovskis aģentūrai LETA apliecināja, ka 2.aprīļa pēcpusdienā RPP darbinieki saņēma izsaukumu uz Slokas ielu, kur iedzīvotājs ziņoja, ka nama apsaimniekotājs nesaskaņojot veicot būvdarbus.

Notikuma vietā policisti sastapa būvvaldes darbinieku, kurš arī skaidroja notiekošo. Pārbaudot strādnieku datus, secināts, ka četri strādnieki ir ārvalstnieki un tikai vienam no viņiem līdzi bija personu apliecinošs dokuments.

Trīs strādnieki norādīja, ka ir no Ukrainas, bet viens apgalvoja, ka ir no Lietuvas, taču darba līgumus neviens no viņiem nevarēja uzrādīt. Ņemot vērā, ka policijai radās aizdomas par ceļošanas un uzturēšanās noteikumu neievērošanu, uz notikuma vietu tika izsaukti Valsts robežsardzes darbinieki.

Savukārt par citiem iespējamiem pārkāpumiem RPP informēs Valsts darba inspekciju un Valsts ieņēmumu dienestu.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA apstiprināja, ka 2.aprīlī pēc RPP sniegtās informācijas konstatēti trīs Ukrainas pilsoņi, kuri veica darbu bez tam nepieciešamās darba atļaujas.

Par minēto faktu sāktas administratīvā pārkāpuma lietas, kurās skaidros, vai saskaņā ar Imigrācijas likuma prasībām Ukrainas pilsoņi nodarbināti likumīgi. Tāpat robežsardze vērtēs darba devēja atbildību.

Ņemot vērā, ka Lietuvas pilsonis ir Eiropas Savienības pilsonis ar dokumentiem, viņam ir tiesības 90 dienas Latvijā strādāt bez speciālas darba atļaujas. Viņš šo termiņu ir pārsniedzis, norādīja Pētersone.

Savukārt RNP pārstāvis Krists Leiškalns aģentūrai LETA sacīja, ka šajā gadījumā notiek mēģinājums "sacelt vētru ūdensglāzē".

Leiškalns skaidroja, ka informāciju par īpašuma uzturēšanu, plānotajiem remontdarbiem, kā arī atskaites par izlietotajiem finanšu līdzekļiem ir pieejami dzīvokļu īpašniekiem, nevis katram valsts iedzīvotājam. Šajā gadījumā sūdzības iesniedzējs neesot šajā mājā esoša dzīvokļa īpašnieks. "Bez tam, informācija par plānotajiem remontdarbiem no 25.marta bija izvietota ēkas kāpņu telpās. Darbi, saskaņā ar ēkas remontdarbu plānu, tika ieplānoti savlaicīgi, jau 2018.gadā," norāda RNP.

Uzņēmumā skaidro, ka padomju laikā plaši izmantotais risinājums ar stikla blokiem daudzās mājās ir nokalpojis savu laiku un šobrīd atsevišķās vietās rada apdraudējumu gan dzīvokļu īpašniekiem, gan garāmgājējiem. Tāpēc, atbilstoši īpašniekiem iesniegtajiem remontdarbu plāniem tiek veidots uzkrājums un plānoti remontdarbi. Līdzīgi darbi plānoti kopumā deviņās daudzdzīvokļu mājās.

"Remontdarbu plānā balkonu/lodžiju remonta pozīcija minētajai dzīvojamajai mājai ir iekļauta jau no 2014.gada, savukārt no 2016.gada šiem darbiem tiek veikti uzkrājumi," norādīja Leiškalns. Savukārt, runājot par remontdarbu veicēju, RNP būvfirmu esot izraudzījies, izsludinot publisku iepirkumu. Vienlaikus viņš norādīja, ka, saskaņā ar uzņēmuma rīcībā esošo informāciju, šajā objektā bija nodarbināti divi ārvalstu pilsoņi, kas Latvijā strādāja legāli.

Kopumā, lai nodrošinātu ēku balkonu remontus, iepirkums ticis izsludināts trīs reizes un tikai trešajā reizē izdevies atlasīt pretendentu, kas atbildis nolikuma prasībām. Pirmajā reizē iepirkums beidzies bez rezultāta, jo tajā nepieteicies neviens pretendents, bet otrajā reizē pretendents neesot atbildis izvirzītajām prasībām.

Leiškalns norādīja, ka Bartuševičs esot bijis neapmierināts ar to, ka remontdarbu veikšanai uzstādītais aizsargkrāns aptumšojot lodžijas telpu, kuru viņš izmanto. "Mēs apzināmies, ka gandrīz jebkuri remontdarbi ietekmē dzīves komfortu, tomēr remontdarbus ir nepieciešams veikt," piebilda uzņēmuma pārstāvis.

Pilnsabiedrība "BOSSlex un partneri" reģistrēta 2016.gada jūlijā, un tās dalībnieki ir SIA "Vilseko" un SIA "L.E.O.". Pilnsabiedrības prokūristi ir Jevgēnijs Golubkovs un Inese Lovina.

"BOSSlex un partneri" 2017.gadā strādāja ar 304 852 eiro apgrozījumu un guva 300 eiro peļņu, liecina "Firmas.lv" informācija.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka "BOSSlex un partneri" 2018.gada vasarā uzvarējusi divos Ekonomikas ministrijas iepirkumos par remontdarbiem Ekonomikas ministrijas ēkā Brīvības ielā 55 par 141 220 eiro un 149 000 eiro. Ššajā iepirkumā "BOSSlex un partneri" ir viens no trim piegādātājiem kopā ar SIA "Cleanhouse" un SIA "Balsts-R".

Tāpat "BOSSlex un partneri" pērn noslēdza 115 000 eiro līgumu ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi" par ēku fasāžu un jumtu neatliekamiem avārijas novēršanas darbiem Rīgā un Rīgas reģionā. "BOSSlex un partneri" 2018.gadā un 2016.gadā uzvarēja arī divos Tiesu administrācijas iepirkumos par remontdarbu veikšanu par līgumcenu 165 289 eiro katrā.

Komentāri (14)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu