Eksperte: Ķezberes izteikumi par Juhņēvičas kandidatūru ilustrē patieso dzimumu līdztiesības līmeni Latvijā (2)

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja Dace Ķezbere Foto: Paula Čurkste/LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājas Daces Ķezberes dzimumu diskriminējošie izteikumi par Evas Juhņēvičas atbilstību Latvijas Televīzijas (LTV) vadītāja amatam ilustrē patieso dzimumu līdztiesības līmeni Latvijā, sacīja Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docente, dzimumu līdztiesības jautājumu eksperte Marita Zitmane

Viņa norādīja, ka viens veids, kā skatīties uz Ķezberes pausto, ir no procedūras un likuma puses, un Darba likumā skaidri noteikts - Latvijā dzimums nedrīkst būt par iemeslu, kāpēc nav atbalstīta kādas personas kandidatūra amatam.

Zitmane uzsvēra - ja dzimums ir bijis iemesls, kāpēc Juhņēvičas kandidatūra LTV vadītāja amatam nav tikusi atbalstīta, tad tā ir skaidra diskriminācija, ko jāsauc nevis par nekorektu, bet gan par prettiesisku rīcību.

Vienlaikus Zitmane pauda, ka šis gadījums parāda, ka par spīti tam, ka Pasaules Bankas pētījumā Latvija ierindojusies starp sešām pasaules valstīm, kas saņēmušas maksimālo vērtējumu indeksā par līdzvērtīgu ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm, redzams, ka "de facto" Latvijā liels progress diemžēl nav panākts.

Zitmane norādīja, ka Pasaules Bankas pētījums apliecina, ka "de jure" jeb "papīros" tiek nodrošinātas līdzvērtības iespējas sievietēm un vīriešiem, bet Ķezberes izteikumi lieliski atspoguļo reālo dzīvi, kurā Latvijā sievietēm joprojām ir tā dēvētie stikla griesti.

Pēc Zitmanes paustā, notikušais saistībā ar LTV vadītāja izvēli apliecina, ka sieviete var būt kvalificētākais kandidāts, bet galu galā izvēle tiks izdarīta par labu vīrietim. Zitmane uzskata, ka tas atspoguļo valdošo attieksmi, ka vadītāja amatā sabiedrībā tomēr labāk redz vīrieti, nevis sievieti.

Zitmanes ieskatā, satraucoša šī situācija ir arī tāpēc, ka runa nav par mazu uzņēmumu, bet gan lielu institūciju un augstu, valstiski nozīmīgu amatu. "Ja šādi aizspriedumi ir iemesls, tas ir satraucošs signāls par to, kāda vispār ir sabiedrības izpratne par dzimumu līdztiesību," piebilda eksperte.

Viņa uzskata, ka lēmums par LTV vadītāju būtu jāvērtē juristiem, bet kopumā publiski pieejamā informācija un iespaids, ko sabiedrība gūst, liecina, ka, visticamāk, labākais kandidāts LTV vadītāja amatam nav izvēlēts. Zitmane piebilda, ka patlaban izskatās, ka lēmums par LTV vadītāja izvēli nav bijis balstīts tikai kompetencēs.

Vienlaikus Zitmane atgādināja, ka Ķezberes izteikums nav vienīgas dzimumu diskriminējušais, kas pēdējā laikā izskanējis publiskajā telpā. Viņa atgādināja par bijušās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) pausto, kad pirmais kandidāts uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja amatu bija Māris Skujiņš.

Toreiz, komentējot VID lēmumu, Reizniece-Ozola sacīja: "Svarīgi, kā pieņems VID kolektīvs jauno vadītāju. Es domāju, ka dāmas priecāsies, ka ir vīrietis, tāds nosvērtāks cilvēks vadībā."

Kā ziņots, pēc partiju apvienības "Jaunā Vienotība" tikšanās ar Ķezberi politiskā spēka pārstāvis Andrejs Judins sociālo tīklu vietnē "Twitter" rakstīja, ka Ķezbere esot atzinusi, ka Dziesmusvētku organizatore Juhņēviča būtu spēcīga LTV vadītāja, taču viņa par Juhņēviču nebalsoja, jo "viņa ir sieviete un tad viņa būtu augšā un divi vīrieši apakšā".

Pēc tam Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš (KPV LV) aicināja Ķezberi par dzimumu diskriminējošiem izteikumiem publiski atvainoties Evai Juhņēvičai. Kaimiņš arī rosinās izskatīt jautājumu par Ķezberes aizskarošajiem izteikumiem Cilvēktiesību komisijā.

Jau vēstīts, ka NEPLP ir nolēmusi LTV valdes priekšsēdētāja amatā iecelt Eināru Gielu, savukārt LTV valdes locekļa digitālās attīstības un satura jautājumos amatam padome izvēlējās Juhņēviču. Abiem izraudzītajiem nav darba pieredzes mediju jomā.

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina NEPLP atcelt lēmumu par LTV valdes locekļu apstiprināšanu un izsludināt atkārtotu konkursu, aģentūru LETA informēja asociācijā. LŽA uzskata, ka NEPLP izraudzītie jaunie valdes locekļi pēc būtības neatbilst konkursa nosacījumiem un augstajām amata prasībām. "Izraudzītajam valdes priekšsēdētājam nav nekādas vērā ņemamas vadības pieredzes, bet par satura attīstību atbildīgajai valdes loceklei nav pieredzes mediju darbā, ko pati padome iepriekš atzina par noteikti nepieciešamu," pauda asociācijā.

JV lūgusi NEPLP pārskatīt konkursa rezultātus un tos atcelt, rīkojot jaunu konkursu. Līdzīgi Jaunā konservatīvā partija paziņojusi, ka prasīs anulēt LTV valdes konkursa rezultātus, kā arī aicinās izvērtēt NEPLP darbības likumību, izraugoties LTV valdes locekļus.

Komentāri (2)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu