Pasargā sevi no ērču encefalīta un vakcinējies visa gada garumā

Ik gadu Latvijā tiek fiksēti aptuveni 200 ērču encefalīta gadījumi (SPKC statistikas dati), tāpēc vakcinēšanās ir ļoti būtiska. Pastāv maldīgs uzskats, ka, regulāri nedodoties mežā, nav iespējams inficēties ar ērču encefalītu. Ar ērcēm var sastapties pat pilsētas parkos vai sabiedriskajā transportā, ja, piemēram, iepriekš tur pabijis kāds pasažieris tieši pēc pastaigas zaļajā zonā. Tāpēc ikvienam būtu svarīgi apzināties, kādu risku savai turpmākajai dzīves kvalitātei uzņemamies, pieņemot lēmumu nogaidīt ar vakcinēšanos pret ērču encefalītu.

 

Nesen veiktās aptaujas dati liecina, ka 62% Latvijas iedzīvotāju nav vakcinējušies, bet 19% no tiem plāno to darīt tuvākajā laikā. Lielākā daļa no tiem, kuri nav vakcinējušies, ir vecumā no 30 līdz 55 gadiem un kā galveno nevakcinēšanas iemeslu min līdzekļu trūkumu un vakcinācijas aizmiršanu. Jauniešu skaits, kuri neplāno vakcinēties ir tikai 26%, kas būtu skaidrojams ar to, ka jaunieši vairāk seko līdzi savai veselībai un informācijai par preventīvajiem pasākumiem digitālajā vidē.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka viena trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka piemērotākais laiks, lai vakcinētos, ir gada aukstais periods. Tas ir viens no lielākajiem maldiem, kurš joprojām ir iesakņojies sabiedrībā – ērču encefalīta potes var veikt tikai ziemā vai pavasarī, kad ērces vēl “guļ” un, ja līdz vasarai vakcinēties nav paspēts, jāgaida līdz  nākamajai aukstajai  sezonai, vasarā un rudenī cenšoties izvairīties no saskarsmes ar ērcēm. Šis priekšstats ir iesakņojies no pagājušā gadsimta vidus, kad vakcinācijai pret daudzām slimībām izmantoja dzīvus novājinātus ierosinātājus, tāpēc uzreiz pēc potes saņemšanas varēja saslimt smagākā formā. Mūsdienu ērču encefalīta vakcīna dzīvas encefalīta vīrusa daļiņas nesatur, līdz ar to ierobežojumi vakcinācijas laikam nepastāv.

Šodienas  vakcīna nevar izraisīt slimību, bet tā rosina cilvēka imūnsistēmu veidot aizsardzību pret infekcijas ierosinātāju, tāpēc vakcinēties droši var visu gadu, arī vasarā. Patiesībā ir ārkārtīgi svarīgi vakcinēties jebkurā gadalaikā, jo mūsdienu klimata pārmaiņu dēļ ērces mēdz būt aktīvas visu gadu un siltākās ziemās cilvēki ar ērču kodumiem pie ārsta griežas pat janvāra mēnesī. Vienīgais, jāņem vērā, ka, ja pirmā pote izdarīta ērču aktivitātes periodā, jāatceras, ka divas nedēļas pēc pirmās potes saņemšanas imunitāte pret ērču encefalītu organismā vēl nebūs pietiekami izveidojusies, tāpēc ejot dabā vēl arvien jābūt uzmanīgam, jo ērcei piesūcoties joprojām iespējama inficēšanās.

Cilvēku bažas un šaubas par vakcinēšanās drošību bieži  pastiprina tas, ka atsevišķi pacienti vairākas dienas pēc injekcijas saskaras ar organisma atbildes reakciju – vieglām galvassāpēm, “kaulu laušanu”, iespējams, pat nelielu temperatūru u.c. Diemžēl pret ērču encefalītu, kas var izraisīt smagus nervu sistēmas bojājumus un būt arī nāvējošs, nav specifiskas ārstēšanas. Tādēļ visefektīvākais aizsardzības līdzeklis ir vakcinācija. Ārsti norāda, ka bieži vien tieši Rīgas iedzīvotājiem ir maldīgs priekšstats, ka, dzīvojot pilsētā, vakcinēties nav nepieciešams.

Jāatceras, ka pēc encefalīta pārslimošanas daudziem saglabājas ilglaicīgi vai pat paliekoši centrālās nervu sistēmas traucējumi, kā, piemēram, paralīze, muskuļu vājums, atmiņas pasliktināšanās, pasliktināta dzirde, slikts miegs, hronisks nogurums, uzvedības traucējumi, garastāvokļa nestabilitāte un pat depresija. Slimības ietekmē var palēnināties ikdienas darbu ātrums – lietas, kas iepriekš aizņēma, piemēram, stundu, nu padarāmas pusotrā stundā, jo traucēta nervu sistēmas un muskuļu darbība.

Saslimšana ar ērču encefalītu smagā formā var novest pie ilgstošas ārstēšanās slimnīcā, kā arī sarežģīta rehabilitācijas procesa. Akūtā saslimšanas periodā pacientiem parasti liegtas pat ierastākās ikdienas darbības – staigāšana, lasīšana, radio klausīšanās, datora un televīzijas lietošana. Bērniem pārslimošana ar ērču encefalītu var radīt pat garīgās attīstības traucējumus, paliekošas koncentrēšanās grūtības, bērniem pavājinās atmiņa un attiecīgi – sekmes mācībās. Pat gadījumos, ja slimība norisinājusies vieglākā formā un paslīdējusi garām nemanot, cilvēks var nesaprast, kādēļ viņam ir hroniskas galvas sāpes, depresija, iepriekš darītās lietas nesagādā prieku utt. Konstatēt iepriekš pārslimotu encefalītu ir ārkārtīgi grūti. Tomēr pat slimības atklāšanas gadījumā to ne vienmēr iespējams pilnībā izārstēt un pastāv iespēja, ka visu turpmāko dzīvi pacientam būs jāārstējas pie neirologa un citiem speciālistiem.

Ērču encefalīts parasti sākas 4 līdz 28 dienas pēc inficēšanās, kad cilvēkam 2  līdz 7 dienu garumā novēro paaugstinātu temperatūru, drebuļus, galvassāpes, nespēku un sāpes ķermenī. Tad simptomi var izbeigties, bet nereti vīruss izplatās tālāk smadzenēs un smadzeņu apvalkos, radot iekaisumu, kam raksturīgs smags vispārējais stāvoklis, drudzis, sprandas stīvums, vemšana, reiboņi, krampji, redzes traucējumi, u.c.

Imunitātes izveidošanai pret ērču encefalītu nepieciešamas trīs vakcīnas devas – pirmās divas ar mēneša intervālu un trešā deva pēc nepilna gada. Pēc trīs gadiem  jāveic pirmā revakcinācija, bet katra nākamā ik pēc pieciem gadiem. Patlaban, vasaras laikā, īpaši  tiek rekomendēta ātrā vakcinācijas shēma, kas ar trīs vakcīnas devām ļauj imunitāti pret ērču encefalītu iegūt jau dažu nedēļu laikā. Daļu cilvēku vakcinēties pret ērču encefalītu vasaras sezonā mēdz atturēt ierobežojumi, kas pastāv pēc vakcinācijas. Taču ārsti mierina, ka šie ierobežojumi ilgst tikai trīs dienas un ikdienas dzīvi ietekmē minimāli. Vakcinēties nebūtu ieteicams akūtu slimību laikā vai, ja ir temperatūra. Injekcijas vietu nav ieteicams berzēt vai rīvēt, vai tajā pašā vakarā doties karsēties pirtī. Citu būtisku ierobežojumu nav.

Šogad Latvijā noteikti pavisam 23 novadi, kurā balstoties uz Slimību profilakses un kontroles centra epidemioloģiskās uzraudzības datiem ir visaugstākā saslimstība ar ērču encefalītu. Bērni no viena līdz astoņpadsmit gadu vecumam, kuriem dzīvesvieta deklarēta šajos novados, var saņemt valsts apmaksātu ērču encefalīta vakcīnu: Pāvilostas, Alsungas, Dundagas, Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Rojas, Pārgaujas, Nīcas, Talsu, Ventspils, Priekules, Kandavas, Engures, Kocēnu, Līgatnes, Durbes, Aizputes, Grobiņas, Jaunpiebalgas, Jaunpils, Rucavas un Neretas novados.

Diemžēl ērces pārnēsā ne tikai ērču encefalītu, bet arī grūti diagnosticējamo Laimas slimību, kas rada centrālās nervu sistēmas bojājumus, sirds ritma traucējumus un locītavu iekaisumu. Tomēr, Laimas slimību atklājot  vienu līdz trīs mēnešus pēc inficēšanās, tā labi padodas ārstēšanai un parasti neatstāj nekādas sekas.

Lai saņemtu personiska rakstura medicīniskus ieteikumus, lūdzu, konsultējieties ar veselības aprūpes speciālistu.

Sagatavots sadarbībā ar GlaxoSmithKline Latvia SIA

NP-LV-VX-ADVT-190001