Eiropadomes ģenerālsekretārs iestājies par Krievijas balsstiesību atjaunošanu (4)

TVNET/Financial Times
CopyLinkedIn Draugiem X
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglands
Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglands Foto: Reuters/ScanPix

Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglands izteicies, ka vajadzētu atjaunot Krievijas balsstiesības Eiropadomē, neskatoties uz Ukrainas konflikta turpināšanos. Citādi Maskavas dalība padomē šovasar varētu tikt apturēta vai arī tā varētu aiziet pati, radot "jaunu robežlīniju" Eiropā, uzskata Jaglands.

EP uzrauga 1949.gada cilvēktiesību konvencijas darbību un Eiropas Cilvēktiesību tiesu (ECT). 

Jūnijā apritēs divi gadi kopš Krievija pārtrauca maksāt par dalību EP, jo 2014. un 2015. gadā Ukrainas konflikta dēļ tika iesaldētas tās balsstiesības.

Ja Eiropadomes dalībvalsts divus gadus nav maksājusi dalības maksu, tās dalība organizācijā tiek apturēta vai izbeigta. Maskava sacījusi, ka grasās aiziet, pirms tiks padzīta, vēsta "Financial Times".

"Eiropas Padome ir vienīgā vieta, kur Krievija juridiski saistošā veidā savienota ar Eiropu," teica Jaglands. "Mēs redzēsim citu Krieviju. Eiropā būs jauna robežlīnija."

"Mums nevajadzētu novērtēt par zemu negatīvās sekas, īpaši, ja tas notiks vienā laikā ar "Brexit". Tie varētu būt divi pavērsieni, kas nopietni satricinās Eiropu," prognozē Jaglands.

Gaidāms, ka Jaglanda izteikumi saniknos Kijevu, kas jebkuru soli Krievijas balsstiesību atjaunošanas virzienā uzskata par nepelnītas labvēlības izrādīšanu Krievijai pēc 2014.gada iebrukuma Ukrainā un Krimas okupācijas, kā arī separātistu atbalstīšanas Austrumukrainā.

Ukrainas pārstāvis Eiropadomē Dmitro Kuļeba sacīja, ka nevēloties Krievijas izslēgšanu no organizācijas, taču gribot "likt Krievijai ievērot apņemšanās un pienākumus, ko tā uzņēmās", esot padomē.

"Izteikumi, ka mēs zaudēsim Krieviju, ja nepakļausimies tās prasībām, ir manipulatīvi un kultivē bailes dalībvalstu vidū, mudinot tās pieņemt Krievijai labvēlīgus lēmumus," uzskata Kuļeba.

Jaglands argumentē, ka Krievijas izstāšanās gadījumā zaudētāji būšot Krievijas pilsoņi, kuri vairs nevarēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, pieprasīt kompensācijas vai likumdošanas izmaiņas. 

Apmēram trešā daļa no padomes izskatītajām lietām saistīta ar Krieviju.

"Mēs esam nosodījuši Krimas aneksiju," teica bijušais Norvēģijas premjers Jaglands. "Bet tā nav mūsu atbildība - to atrisināt. Tas ir citu starptautisko organizāciju uzdevums. Mūsu mandāts ir aizsargāt cilvēktiesības. Krievijas pilsoņi eksistē. Viņi pastāv, lai arī kas notiktu Krimā."

Krievijas parlaments ir pieņēmis likumu, kas Krievijas tiesām ļauj neņemt vērā ECT lēmumus, taču pagaidām tas vēl nav ticis izmantots.

Jaglands norādīja, ka diez vai Kremlis atdos Krimu vai izbeigs atbalstīt separātistus Austrumukrainā. Taču Krievija varētu piekrist atgriezties EP, turpināt maksājumus un atļauj padomes cilvēktiesību komisāram brīvi iekļūt Krievijā. Maskava pagājušonedēļ esot piekritusi ielaist komisāru galvaspilsētā, lai tur varētu veikt faktu pārbaudes misiju. Jaglands to nodēvēja par "pozitīvu zīmi".

Kad tika iesaldētas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomē, Maskava apturēja savus maksājumus organizācijai, kas veidoja apmēram 7% no EP budžeta.

Jaglands aizvadījis divus termiņus EP ģenerālsekretāra amatā, taču šogad pilnvaras noliks.

Komentāri (4)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu