/nginx/o/2019/04/08/11934120t1h41c0.jpg)
“Jūtos apmulsusi, ieejot apģērbu veikalā, jo vairs nezinu, kāds apģērba izmērs man ir,” savā “Vingruma” dienasgrāmatā raksta Inga. Viņas ikdiena ir saspringta: darbs, mācības, eksāmeni, tāpēc atzīst, ka vislabāk jūtas trenažieru zālē, kur var “atslēgties” no pienākumiem un “ķert labas sajūtas”, sportojot sev piemērotā režīmā.
Treniņi “Vingruma” klubā jau ir ierasta lieta un paiet diezgan ātri. Saprotu, ka bez vingruma vairs nekur, tāpēc arī ikdienā cenšos ieviest aktivitātes: nē, nevis TV aktivitātes, kā tas bija iepriekš, bet gan kustību, smejas Inga.
Pagājusī nedēļa ir bijusi saspringta – darbā sakrājies ļoti daudz darāmā, bija jāgatavojas eksāmenam, kurš augstskolā bija jākārto pēc dažām dienām.
Esmu pamanījusi, ka man vislabāk patīk trenēties vienatnē, proti, trenažieru zālē. Grupu nodarbības nesaskan ar manu ierobežoto laiku, kad esmu klubā. Turklāt tajās jākoncentrējas uz konkrētām kustībām. Trenēšanās uz trenažieriem ir man piemērotākais variants, jo varu atslēgties no ikdienas darbiem, lieki neiespringt un mierīgi mīties vai “slēpot”.
Jūtos apmulsusi, ieejot apģērbu veikalā, jo vairs nezinu, kāds apģērba izmērs man ir. Tāpēc apģērbu veikala apmeklējums bieži vien beidzas bez panākumiem.
