Iemaksas privātajos pensiju fondos šogad Latvijā varētu pieaugt par 6%, prognozēja ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Luminor Asset Management" valdes loceklis Iļja Arefjevs.
"Luminor Asset Management": Iemaksas privātajos pensiju fondos šogad Latvijā varētu pieaugt par 6%
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Viņš atzīmēja, ka tostarp iedzīvotāju privātās iemaksas pensiju trešajā līmenī šogad varētu augt par 5%, bet darba devēju iemaksas varētu palielināties par 10%.
"Raugoties uz galvenajiem iemaksu veidiem un aktuālajām tendencēm, var piesardzīgi izteikt pozitīvas prognozes iemaksu kāpumam šogad. Privātās iemaksas varētu pieaugt par 5% - līdz 66 miljoniem eiro. Šo pieaugumu veicinās gan darba samaksas kāpums, gan pensiju trešā līmeņa dalībnieku skaita pieaugums. Savukārt darba devēju iemaksas varētu pieaugt par 10% - līdz nepilniem 14 miljoniem eiro. Solidaritātes nodokļa daļas nenovirzīšana pensiju trešajam līmenim šogad negatīvo ietekmi neatstās, jo vēl tiks ieskaitīta daļa iemaksu par pagājušo gadu. Kopumā, tas varētu nozīmēt pensiju trešā līmeņa iemaksu pieaugumu par 6%," sacīja Arefjevs.
Viņš norādīja, ka nodokļu reformas ietvaros ieviestie ierobežojumi privātajām iemaksām pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu 2018.gadā īstermiņā atstāja negatīvu ietekmi uz jaunajām iemaksām, tostarp iedzīvotāji 2018.gadā savos pensiju trešā līmeņa līgumos novirzīja 62,8 miljonus eiro salīdzinājumā ar 67,4 miljoniem eiro 2017.gadā.
"Kritums 7% apmērā lielā mērā ir izskaidrojams ar tā dēvēto griestu noteikšanu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma saņemšanai. No 2018.gada iedzīvotāju ienākuma nodokli var atgūt tikai par privātām iemaksām pensiju trešajā līmenī un dzīvības apdrošināšanā, kas nepārsniedz 4000 eiro gadā un neveido vairāk kā 10% no bruto gada algas. Tas mazināja motivāciju lielo, proti, virs 40 tūkstošiem eiro gadā algu saņēmējiem veikt iemaksas, kas pārsniegtu 4000 eiro gadā, izmantojot visus 10% no gada ienākumiem," piebilda Arefjevs.
Tāpat viņš informēja, ka pērn relatīvi strauji pieauga darba devēju iemaksas privātajos pensiju fondos, sasniedzot 12,6 miljonus eiro salīdzinājumā ar 10 miljoniem eiro 2017.gadā.
"Jāatzīmē, ka darba devēju iemaksas veido tikai 16% no visām iemaksām pensiju trešajā līmenī, kas ir ļoti mazs rādītājs. Raugoties uz attīstītajām valstīm, darba devēju iemaksas veido vismaz pusi no visām iemaksām privātajos pensiju uzkrājumos. Tādēļ ir tikai loģiski pieņemt, ka nākotnē darba devēju iemaksas pieaugs straujāk par individuālajām iemaksām. To veicina arī nodokļu reformas ietvaros veiktie grozījumi, kas paredz darba devēju iemaksām atsevišķu nodokļu atvieglojumus griestus, kas ir noteikti 10% apmērā no darbinieku bruto algām. Šie griesti nepārklājas ar individuālajām iemaksām noteiktajiem griestiem, kā arī uz tiem neattiecās nodokļu atvieglojumu ierobežojums 4000 eiro apmērā gadā, kas ir spēkā individuālajām iemaksām," sacīja Arefjevs.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas privāto pensiju fondu pensiju plānos pagājušajā gadā tika iemaksāti 77,014 miljoni eiro, kas ir par 0,8% mazāk nekā 2017.gadā. Tostarp pensiju plānu dalībnieku iemaksas 2018.gadā samazinājās par 6,8% salīdzinājumā ar 2017.gadu un veidoja 62,826 miljonus eiro, bet darba devēju iemaksas palielinājās par 25,1% - līdz 12,576 miljoniem eiro.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.