Ekonomists: Tuvākajos mēnešos patēriņa cenu inflācija Latvijā varētu atkal pārsniegt 3%

Viņš norādīja, ka, neskatoties uz straujo darba algu kāpumu un arvien zemāko bezdarba līmeni, Latvijā turpinās mērens un pietiekami sabalansēts patēriņa cenu pieaugums bez izteiktiem iekšējiem vai ārējiem cenu spiedieniem. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, martā patēriņa cenas Latvijā augušas par 2,8% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, ko veidojas pakalpojumu cenu kāpums par 2,9%, pārtikas cenu par 2,6%, kā arī nepārtikas preču cenu par 2,4%.

Savukārt vislielākais cenu pieaugums cēlonis Latvijā šobrīd ir saistīts ar administratīvi regulējamo cenu izmaiņām, kā arī patēriņu nodokļu palielinājumiem.

No administratīvi regulējamajām cenām martā par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kāpusi gāzes cenas mājsaimniecībām un par 7,4% palielinājušās elektroenerģijas cenas. "Papildus tam šogad palielinātas arī akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, kā arī alkoholiskajiem dzērieniem, kā rezultātā šo produktu cenas augušas par attiecīgi 9,9% un 3%. Pēc maniem aprēķiniem šie akcīzes likmju palielinājumi tabakai un alkoholiskajiem dzērieniem šogad palielinājuši kopējo patēriņa cenu līmeni Latvijā par 0,5%," pauda ekonomists.

Papildus šiem faktoriem arī pārtikas cenu inflācija sasniegusi augstāko līmeni kopš 2017.gada, pārtikas cenām martā palielinoties par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesī. Ekonomists šo pieaugumu saista ar pērnā gada nelabvēlīgajiem laika apstākļiem un slikto ražu lauksaimniecībā. Tā rezultātā dārzeņu cenas Latvijā augšas par 16,2% un maizes, kā arī graudaugu cenas par 5,4%. Vienlaikus gan pasaules pārtikas cenas šobrīd ir diezgan stabilas un bez izteiktas pieauguma tendences, tādēļ šobrīd nav pamata būtiskām pārtikas cenu izmaiņām Latvijā.

"Tiesa, pārtikas ražotājiem līdzīgi kā daudzām citām nozarēm Latvijā jārēķinās ar pietiekami strauju algu kāpumu, ko ne vienmēr ir iespējams kompensēt ar lielāku produktivitāti vai zemāku peļņas līmeni. Vidējā alga Latvijā pērn palielinājās par 8,4% un pirmo reizi pārsniedza 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Tā rezultātā turpina augt arī pakalpojumu cenas, kas martā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo mēnesi palielinājās par 2,9%," skaidroja Āboliņš.

Viņa vērtējumā, pakalpojumu cenu kāpums nav viendabīgs un, ja kultūras pasākumu cenas gada laikā augušas 6,3%, bet ēdināšanas pakalpojumu par 3,8%, tad apdrošināšanas cenas mazinājušās par 2,5%, savukārt pasta pakalpojumu cenas Latvijā nav mainījušās jau desmit gadus. Eksperts prognozēja, ka tuvākajos gados gan Latvijā turpināsies pietiekami spēcīgs algu kāpums, tādēļ turpmāk jārēķinās ar mērenu pakalpojumu cenu inflāciju, kas ir daļa no mūsu ekonomikas konverģences procesa ar Eiropas Savienības dzīves līmeni.

"Skatoties uz šo gadu, domāju, ka tuvākajos mēnešos inflācijai Latvijā nedaudz paātrināsies un jau aprīlī tā varētu atkal pārsniegt 3%. Tas lielā mērā saistīts ar aprīlī gaidāmo siltumenerģijas tarifu palielinājumu Rīgā par 12,6%. Papildus tam kopš gada sākuma pakāpeniski ir augušas naftas pasaulē, kā rezultātā nedaudz palielināsies arī degvielas cenas Latvijas benzīntankos. Vienlaikus gada otrajā pusē inflācija Latvijā drīzāk atkal varētu nedaudz mazināties un pēc manām prognozēm vidējā patēriņa cenu inflācija Latvijā šogad varētu būt 2,7%," prognozēja eksperts.