Izraēlā otrdien notiek parlamenta vēlēšanas, kurās, spriežot pēc pēdējām sabiedriskās domas aptaujām, premjerministram Benjaminam Netanjahu ir labas izredzes palikt amatā uz piekto pilnvaru termiņu, taču rezultātus var ietekmēt to vēlētāju balsis, kas savu izvēli atstājuši uz pēdējo brīdi.
Saskaņā ar Izraēlas likumiem piektdiena bija pēdējā diena, kad drīkstēja publiskot sabiedriskās domas aptaujas par gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.
Aptaujās bijušā armijas ģenerālštāba priekšnieka Benija Ganca jaundibinātā centriskā Zilā un baltā partija atradās teju līdzvērtīgās pozīcijās ar Netanjahu vadīto labējo partiju "Likud".
Vairums aptauju liecināja, ka Zilā un baltā partija pat nedaudz apsteidz "Likud", taču nevienai partijai netiek prognozēts pietiekami daudz balsu, lai tās spētu iegūt 25% vietu parlamentā.
Aptaujas arī nav vienisprātis, vai "Likud" spēs izveidot dzīvotspējīgu koalīciju.
Neviena no aptaujām nesniedza datus par neizlēmušajiem vēlētājiem, taču, domājams, to skaits ir gana liels, lai ietekmētu vēlēšanu iznākumu.
"Iepriekšējās aptaujas liecina, ka gandrīz katrs sestais vai septītais vēlētājs pieņem lēmumu pēdējās divās dienās pirms vēlēšanām, un nav zināms, kāda būs nākamo pāris dienu dinamika," piektdien atzina laikraksts "Maariv".
Centra "Smith Research" laikrakstam "Jerusalem Post" veiktā aptauja, kas tika publiskota piektdien, liecina, ka Zilā un baltā partija varētu iegūt 28 vietas parlamentā, bet "Likud" - 27 vietas.
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem kopumā labējās un centriski labējās partijas var cerēt uz 68 deputātu vietām, bet centra un kreisās partijas varētu iegūt 52 vietas.
Gaidāmās vēlēšanas būs Netanjahu popularitātes pārbaude. Viņš premjerministra amatā pavadījis 13 gadus, un pašreiz viņam draud apsūdzības korupcijā, krāpšanā un uzticības laušanā.
Netanjahu pret viņu vērstās apsūdzības korupcijā dēvē par raganu medībām.
Raidorganizācijas KAN pagājušo ceturtdien publiskotā aptauja liecina, ka kopumā labējās partijas var cerēt uz 64 deputātu vietām, bet centra un kreisās partijas varētu iegūt 56 vietas.
Savukārt laikraksts "Yediot Aharonot" ziņoja, ka atšķirība var būt vēl mazāka, proti, labējās partijas varētu izcīnīt 64 vietas parlamentā, bet centra un kreisās partijas varētu iegūt 56 vietas.
Agrāk pirms vēlēšanām aptaujas ir kļūdījušās, sevišķi, 1996.gadā, kad Netanjahu tiešās premjerministra vēlēšanās cīnījās ar Šimonu Peresu.
29.maijā, slēdzot vēlēšanu iecirkņus, tika uzskatīts, ka vadībā izvirzījies Peress, taču nākamajā rītā kļuva skaidrs, ka priekšgalā atrodas Netanjahu.
Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem Netanjahu uzvarēja ar nieka 30 000 balsu pārsvaru.
Otrdien gaidāmā cīņa, kas noritēs pēc citiem vēlēšanu likumiem nekā 1996.gadā, būs daudz sarežģītāka.
Vēlētāji vairs nebalsos par premjerministru, bet par partiju. Dalībai vēlēšanās reģistrējušās aptuveni 40 partijas.
Lai iekļūtu parlamentā, partijai jāiegūst vismaz 3,25% no kopējā balsu skaita, un gaidāms, ka to izdosies paveikt mazāk nekā pusei partiju.
"Visa matu skaldīšana par labā spārna bloku pret centrisko-kreisā spārna bloku ir balstīti uz pieņēmumu, ka, izņemot "Gesher", visas partijas pārvarēs vēlēšanu slieksni," laikrakstā "Yediot Aharonot" norādīja pieredzējušais politologs Nahums Barnea.
"Par to neviens nevar būt pārliecināts," viņš uzsvēra.
Partija "Gesher" ("Tilts"), kas galvenokārt koncentrējas uz sociālajiem jautājumiem, pašreiz ir tikai viena vieta parlamentā, un vairums aptauju prognozē, ka partija šo vietu zaudēs.
Netanjahu simpatizējošā laikrakstā "Israel Hayom" piektdien publiskotā aptauja liecina, ka labā spārna partijas varētu iegūt 64 vietas parlamentā, bet "kreisie" varētu izcīnīt 56 vietas.
Saskaņā ar šo aptauju, 35% vēlētāji vēl nav izlēmuši, par kuru partiju balsot.
Netanjahu aicinājis "Likud" atbalstītājus balsot un nepieņemt labā spārna uzvaru par garantētu.
Vēlēšanās otrdien tiesīgi piedalīties 6,3 miljoni cilvēku. Vēlēšanu iecirkņi durvis vērs plkst.7 (plkst.10 pēc Latvija slaika) un tiks slēgti plkst.22 (piektdien plkst.1 pēc Latvijas laika).
Iepriekšējās vēlēšanās 2015.gadā vēlētāju aktivitāte sasniedza 72,3%.
Kad vēlēšanu rezultāti būs zināmi, Izraēlas prezidents Reuvens Rivlins konsultēsies ar visām parlamentā ievēlētajām partijām par to, kam uzticēt valdības veidošanu. Balstoties uz šīm sarunām, prezidents pieņems lēmumu uzticēt jaunā kabineta veidošanu personai, kurai, viņaprāt, ir vislabākās izredzes to paveikt. Tas var arī nebūt lielākās partijas līderis.
