Francija būtu gatava piekrist "Brexit" atlikšanai, taču uzstāj, ka tas var notikt, vienīgi ievērojot stingrus nosacījumus, otrdien pavēstījis anonīms prezidenta Emanuela Makrona kancelejas pārstāvis.
Parīze nav gatava par "Brexit" maksāt "jebkuru cenu" (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Mēs nekad neesam iebilduši pret ieceri atrast alternatīvu risinājumu bezvienošanās ["Brexit"]," norādīja amatpersona, piebilstot, ka Lielbritānijas aiziešanu no Eiropas Savienības (ES) var atlikt vienīgi ar zināmiem ierobežojumiem un ka Parīze nav gatava par to maksāt "jebkuru cenu".
Iepriekš Makrons uzsvēris, ka trešdien paredzētajā ES ārkārtas samitā nav gaidāms "automātisks" lēmums atlikt jau pēc trīs dienām gaidāmo "Brexit".
Tas izsauca pieņēmumus, ka Francijas prezidents samitā varētu ieņemt stingru nostāju, kā rezultātā Lielbritānija aizietu no bloka bez vienošanās.
Šāda notikumu attīstība "joprojām ir risks", atzina prezidenta kancelejas pārstāvis, tomēr uzsverot, ka tā neesot "izvēle, kam Francija dod priekšroku".
Amatpersona norādīja, ka "Brexit" atlikšana uz gadu, kā to piedāvājis Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, "šķiet būtu pārāk ilga". Viņš piebilda, ka nepieciešams arī mazināt Londonas ietekmi uz ES, kamēr Lielbritānija formāli saglabās bloka dalībvalsts statusu.
Makrona kancelejas pārstāvis norādīja, ka tas paredz britu komisāra pilnvaru ierobežošanu Eiropas Komisijā un Lielbritānijas premjerministra ietekmes mazināšanu Eiropadomē.
Londonai būs jāuzņemas stingras saistības, un nepieciešams arī mehānisms šo saistību ievērošanas uzraudzīšanai, uzsvēra Elizejas pils pārstāvis.
"Brexit" atlikšanas gadījumā Lielbritānijai nāksies piedalīties maija beigās gaidāmajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, taču ievēlēto britu EP deputātu ietekmi iegrožot būs grūtāk, jo ES līgumi neparedz iespēju atņemt deputātiem balsstiesības, atzina amatpersona.
Tikmēr Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka būtu iespējams "Brexit" atlikt "uz vairākiem mēnešiem līdz 2020. gada sākumam," pavēstījis kāds avots viņas pārstāvēto kristīgo demokrātu (CDU) aprindās.
Informējot CDU un viņu Bavārijas māsaspartijas Kristīgi sociālās savienības (CSU) Bundestāga frakcijas locekļus par savu otrdienas tikšanos ar Lielbritānijas premjerministri Terēzu Meju, Merkele norādīja, ka šī iespēja tiks apspriesta ārkārtas samitā.
Kā ziņots, Meja samita priekšvakarā Berlīnē tikās ar Merkeli, lai pārliecinātu atbalstīt viņas līgumu atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 30.jūnijam un dotu laiku pārliecināt parlamentu beidzot atbalstīt jau trīskārt noraidīto "Brexit" vienošanos.
Pēc sarunām ar Merkeli Meja devās uz Parīzi, lai tiktos ar Makronu.