Īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, Latgalē izmaiņas varētu skart visus novadus, izņemot Līvānu novadu, liecina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā karte.
Kādi novadi paliks Latvijā, īstenojot teritoriālo reformu? (23)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Lielākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita reģionā varētu veidoties ap Daugavpili, apvienojot pašu pilsētu, Daugavpils un Ilūkstes novadus un sasniedzot vairāk nekā 123 000 iedzīvotāju.
Balvu administratīvais centrs apvienotu tagadējos Balvu, Rugāju, Baltinavas un Viļakas novadus.
Rēzekne būtu Rēzeknes un Viļānu administratīvais centrs, bet Ludzā - Ludzas, Kārsavas, Ciblas un Zilupes novadu centrs.
Apvienot paredzēts arī Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadus. Šajā gadījumā jaunās administratīvās teritorijas galvenā pilsēta būtu Preiļi.
Tāpat kartē paredzēta arī Dagdas un Krāslavas novadu apvienošana, par administratīvo centru nosakot Krāslavu.
Vienīgā pašvaldība, kas paliktu savās administratīvajās robežās, ir Līvānu novads. Tas gan Latgalē, gan visā Latvijā varētu būt vismazākais - ar nedaudz vairāk par 12 000 iedzīvotāju.
Apvienojot Jelgavu, kā arī kaimiņu Jelgavas un Ozolnieku novados, jaunā pašvaldība apvienotu teju 96 000 iedzīvotāju.
Savukārt platības ziņā lielāko pašvaldību varētu izveidot ap Jēkabpili, apvienojot pilsētu, Aknīstes, Viesītes, Salas, Jēkabpils un Krustpils novadus. Kopējā pašvaldība platība varētu sasniegt 2992 kvadrātkilometrus.
Reforma paredz vienā pašvaldībā apvienot Vecumnieku, Iecavas, Bauskas un Rundāles novadus. Tāpat viens attīstības centrs turpmāk varētu būt Dobeles, Auces un Tērvetes novadiem.
Kartē iezīmēta arī Tukuma, Jaunpils, Engures un Kandavas novadu, kā arī Ķekavas un Baldones novadu apvienošanu, taču reforma varētu neskart tagadējo Olaines novadu.
Platības ziņā lielākās ir Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Daugavpils, Rīga un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk nekā 12 000 iedzīvotāju.
VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.
Apvienojot tagadējo Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novadus, kopējais iedzīvotāju skaits novadā plānots 61 536 cilvēki.
Otrajā lielākajā novadā apvienotos tagadējie Cēsu, Amatas, Līgatnes, Pārgaujas, Priekuļu, Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas novadi, kuru kopējais iedzīvotāju skaits būtu 46 118 cilvēki.
Trešā lielākajā pašvaldībā plānots apvienot Valmieru, Kocēnu, Mazsalacas, Burtnieku un Beverīnas novadus ar kopējo iedzīvotāju skaitu 45 327 cilvēki.
Pierīgā plānots izveidot pašvaldību, apvienojot Sējas, Saulkrastu, Carnikavas, Ādažu un Garkalnes novadus ar kopējo iedzīvotāju skaitu 38 408 cilvēki.
Madonas novadam plānota apvienošanās ar Ērgļu, Cesvaines, Lubānas un Varakļānu novadu, un kopējais iedzīvotāju skaits šajā pašvaldībā būtu 35 871 cilvēks.
Savukārt Siguldai plānots pievienot Mālpili, Inčukalnu un Krimuldu, kuros patlaban dzīvo 35 297 cilvēki.
Vidzemes piejūras pašvaldībā iekļautos tagadējais Alojas, Salacgrīvas un Limbažu novads ar kopējo iedzīvotāju skaitu 30 540 cilvēki.
Esošās novadu teritorijas saglabātu Gulbenes novads ar kopējo iedzīvotāju skaitu 21 957 cilvēki un Alūksnes novads, kurā dzīvo 16 343 cilvēki.
Vienā novadā plānots apvienot Apes, Smiltenes un Raunas novadus, kuros kopējais iedzīvotāju skaits būtu 19 678 cilvēki. Igaunijas pierobežas novadā iekļautos tagadējie Valkas, Strenču, Naukšēnu un Rūjienas novadi, kur kopējais iedzīvotāju skaits ir 19 358 cilvēki.
Liepājas novadā apvienotu Pāvilostas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Priekules, Vaiņodes, Rucavas, Nīcas novadu un Liepājas pilsētu, kas būtu arī plānotais administratīvais centrs.
Liepājas novadā dzīvotu 113 643 cilvēki, savukārt novada teritorijas platība būs 3656,93 kvadrātkilometri.
Ventspils pilsēta un Ventspils novads pēc reformas kļūs par otru lielāko Kurzemes novadu, kura iedzīvotāju skaits ir 50 459 cilvēki.
Talsu pašvaldībai pievienotu Dundagas, Rojas un Mērsraga novadus ar kopējo iedzīvotāju skaitu 40 279 cilvēki.
Saldus novadam atkal pievienotos Brocēnu novads, kuru kopējais iedzīvotāju skaits ir 31 014 cilvēki.
Savukārt Kuldīgas novadam pievienosies Alsungas un Skrundas novadi, līdz ar to novadā dzīvotu 30 730 cilvēki.
Iedzīvotāju skaits noteikts atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem 2018.gada sākumā.
Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
VARAM izstrādātajā kartē iecerēts apvienot arī vairākas Pierīgas pašvaldības, piemēram, Ādažus apvienot ar Carnikavu, Ķekavu ar Baldoni un tamlīdzīgi.
Ministrijas izstrādātais teritoriālais iedalījums tiks nodots izvērtēšanai pašvaldībām un citām iesaistītajām pusēm.
Šorīt intervijā Latvijas Radio vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) teica, ka piedāvātajā pašvaldību kartē absolūtā vairākumā gadījumu iedzīvotājam līdz centram, kur saņemt pakalpojumus, ir jāpavada 20 līdz 30 minūtes. Eksperti uzskatot, ka pieņemams laiks ir līdz 50 minūtēm.