Akvelīna Līvmane par rotām: “Es pat nezinu, cik kilogramu man to ir”

Sejas.lv
CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: LETA

​Aktrise un astroloģe Akvelīna Līvmane ikdienā iecienījusi justies sievišķīgi un bieži lieto rotas, kuras ik pa laikam pati mēdz pārveidot. Intervijā ar žurnālu “Ieva” māksliniece pastāstīja, ka rotu viņai ir visai daudz!

“Kopš atklāju, ka ikvienus auskarus iespējams pārveidot par klipšiem, man tos ļoti patīk nēsāt. Jo īpaši vasarā ir brīnišķīga sajūta, ja ausīs kaut kas plīvo. Rotu man ir daudz – no cēlmetāliem un pusdārgakmeņiem līdz skaistai bižutērijai. Ja godīgi jāsaka, es pat nezinu, cik kilogramu man to ir, – sāku pirkt pirms gadiem desmit, un tagad man ir rotas katrai dzīves situācijai. Tas ir pats vienkāršākais veids, kā atsvaidzināt tērpu, un kaut ko arvien jaunās kombinācijās varu pieskaņot pie ikviena apģērba. Ik pa laikam arī kādu no rotām aiznesu meistaram, lai pārkombinē,” tā Līvmane.

“Es bieži sev atgādinu: nevar pirkt apģērbu vienai reizei! Neesmu tik bagāta. Sevišķi ikdienai domātas lietas. Vienmēr padomāju, kā vēl šo tērpu varēšu valkāt. Piemēram, īsu, taisnu kleitu var ar jostu pārvērst īsākā un valkāt kopā ar šaurām, taisnām biksēm kā tuniku. Daudzas lietas savā garderobē esmu pāršuvusi,” intervijā atklāja aktrise.

Kā zināms, viņa ir dzimusi 1951.gada 13.jūlijā Daugavpils rajona Dubnas ciemā, mācījusies Seces 8-gadīgajā skolā, tad Valmieras Viestura vidusskolā. Pēc skolas beigšanas iestājusies Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras fakultātē. Mācoties institūtā, iestājusies Tautas kinoaktieru studijā, kuru beigusi 1971. gadā. Šajā pašā gadā uzņemta Dailes teātra 5. studijā, kuru beigusi 1974. gadā, vienlaicīgi iegūstot Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra fakultātes beigšanas diplomu.

Sasniegumi

Nacionālā kinobalva „Lielais Kristaps" par labāko sieviešu lomu („Rudens rozes", 2005). Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukums (1989). Nacionālā kinobalva „Lielais Kristaps" par labāko sieviešu lomu („Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku", 1980).

Latvijas Astrologu asociācijas biedre, sertificēta astroloģe un numeroloģe. Publicējas žurnālos „Ieva", „Zintnieks", „Sarunas par to". Sastādījusi un izdevusi astroloģiskos kalendārus (no 2007). Apgādā „Zvaigzne ABC" iznākušas Akvelīnas Līvmanes grāmatas „Veselība pilienu pa pilienam", „Dziedināt mīlot", „Zaļās iedvesmas grāmata". Tulkojusi M.Ļežepjokova „Piedod sev un esi vesels", „Laimīga laulība ir iespējama" un Š.Vorrenas „Laimes magnēts".

2011. gadā apgādā „Zvaigzne ABC" iznākusi Lijas Brīdakas un Akvelīnas Līvmanes grāmata par aktrises bērnību, skolas gaitām, darbu „Zem sargeņģeļa spārna". 

Kinolomas

Astra („Rudens rozes", rež. J.Streičs, 2004), Māte ("Cilvēka bērns", rež. J.Streičs, 1991), Linda ("Dārzs ar spoku", rež. O.Dunkers, 1983), epizodē („Salavecīša personiskā dzīve", rež. A.Rozenbergs, 1982), Mariona Helkūma ("Sieviete baltā", rež. V.Derbeņovs, Moldova-fiļm, 1981), Margarita ("Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku", rež. V.Brasla, 1980), Osa Turela ("Nepabeigtās vakariņas", rež. J.Streičs, 1979), Enna ("Gaidiet "Džonu Graftonu"", rež. A.Rozenbergs, 1979), Paula ("Nakts bez putniem", rež. G.Cilinskis, 1979), Vaļa (TV spēlfilma "Un rasas lāses rītausmā", rež. P.Krilovs, 1977), Taņa ("Vīru spēles brīvā dabā", rež. R.Kalniņš, 1977), Darkevica meita ("Dāvanas pa telefonu", rež. A.Brenčs, 1977), Anita („Ābols upē", rež. A.Freimanis, 1974), Ilze ("Kara ceļa mantinieki", rež. V.Krūmiņš, 1971).

Darbojusies TV uzvedumos, piedalījusies radiolasījumos.

KomentāriCopyDraugiem X Whatsapp
Uz augšu