Administratīvi teritoriālās reformas izstrādē piedāvā izmantot mobilo sakaru intensitātes datus

Administratīvi teritoriālā reforma

FOTO: LETA/TVNET/Pixabay kolāža

Administratīvi teritoriālās reformas izstrādē būs iespējams izmantot tā sauktos "lielos datus", ar kuriem modelēta mobilo sakaru intensitāte visā Latvijas teritorijā 911 dienu garumā, trešdien Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkotajā prezentācijā pastāstīja mobilo sakaru operatora "Latvijas mobilais telefons" (LMT) prezidents Juris Binde.

Mobilo sakaru intensitātes modelējumu, kas dinamiski reprezentē ekonomisko aktivitāti Latvijas teritorijā, izstrādājis LMT sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūtu. Pētījuma laikā apkopoti šifrēti zvani LMT tīklā, kas veikti laika posmā no 2016.gada 21.janvāra līdz 2018.gada 20.janvārim.

Binde uzsvēra, ka pētījums atbilst Vispārējās datu aizsardzības regulas izvirzītajām prasībām, jo pētnieki strādājuši ar datiem no 1235 mobilo sakaru bāzes stacijām, nevis ar personu datiem vai zvanu saturu. Binde skaidroja, ka informācija no bāzes stacijām tika apkopota ik pēc 15 minūtēm.

Apkopojot datus, secināts, ka darba dienās Latvijas teritorijā vidēji tiek veikts teju vai divas reizes mazāks skaits zvanu nekā brīvdienās. Šī zvanu intensitātes starpība, pēc LU profesora Gundara Bērziņa teiktā, liecina par ekonomisko aktivitāti darba dienās.

Bērziņš skaidroja, ka, analizējot modelējumā atainoto informāciju, iespējams salīdzināt dažādu pilsētu ekonomisko aktivitāti konkrētās diennakts stundās un laika nogriežņos. Viņš arī norādīja, ka, apkopojot datu punktus, būs iespējams modelēt reģionu iekšzemes kopprodukta svārstības.

Izmantojot datu kopas, pētnieki spēj arī noteikt, kuros novados norisinās lielākas biznesa aktivitātes, un kuros - atpūtas aktivitātes. Piemēram, Talsu, Kuldīgas, Saldus, Grobiņas, Tukuma, Dobeles, Babītes, Olaines, Ozolnieku, Iecavas, Bauskas, Baldones, Ķekavas, Ikšķiles, Mālpils, Garkalnes, Inčukalna, Siguldas, Cēsu un Smiltenes novadi, kā arī Ventspils pilsētas pašvaldībā pētnieki konstatējuši balansu starp mobilo sakaru aktivitātēm biznesa un atpūtas vajadzībām.

"Šī metode datu analizēšanai sniedz iespēju saprast, vai izstrādātā stratēģija novada attīstībai norit tā, kā tas ir iecerēts. Vai arī tieši pretēji," skaidroja Bērziņš.

Tāpat datu apkopošanas rezultātā iespējams novērot iedzīvotāju iekšējo migrāciju dienas gaitā, kā arī noskaidrot, kurus ceļus nepieciešams remontēt primāri.

Jau vēstīts, ka VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Pēc prezentācijas Latvijas Pašvaldību savienība gan pauda viedokli, ka jautājumu joprojām esot ļoti daudz un prezentācija neesot sniegusi nekādu skaidrību par iecerēm.

Uz augšu