Rāviņš: Ar jaunas pašvaldību kartes uzzīmēšanu attīstību panākt nevar (5)

Politiķis pauda viedokli, ka trešdien prezentētā administratīvi teritoriālā reforma "nenozīmē neko", un par to nepieciešamas nopietnas diskusijas. "Kāds paņēmis zīmuli un kaut ko uzzīmējis. Bet nav zināmi nekādi kritēriji. Vakar [vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris] Pūce teica, ka kritēriji nosūtīti Latvijas Pašvaldību savienībai, bet vēl vakarā to nav bijis. Ja reformas mērķis ir valsts attīstība, ekonomiski stabilas pašvaldības, tad ar kartes uzzīmēšanu to panākt nevar," turpināja Rāviņš.

Pēc Jelgavas mēra domām, ministrijai būtu jāņem vērā iedzīvotāju pārvietošanās.

"Ir jāskatās, kā cilvēki pārvietojas, ko dara. Mums ir svarīgi, kā jūtas cilvēks, jo no tā atkarīgs, vai viņš brauks projām vai paliks Latvijā," skaidroja Rāviņš, piebilstot, ka ne VARAM, ne Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera reģionālajos pasākumos nav piedāvājusi instrumentus, ar kuriem plānots panākt uzņēmējdarbības attīstību reģionos un pašvaldību ekonomisko stabilitāti, un izskanējuši tikai lozungi.

Domes priekšsēdētājs atgādināja, ka pašvaldības jau piedzīvojušas "jaunu karšu zīmēšanu", un pašvaldības no ministrijas gaida skaidras atbildes uz saviem jautājumiem.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.

Mazākā pašvaldība pēc iedzīvotāju skaita varētu būt Līvānu pašvaldība, kopumā pulcējot nedaudz vairāk kā 12 000 iedzīvotāju.