Liepājas mērs: Reģionālajai reformai būtu jābūt balstītai zinātniskā vērtējumā (2)

Vilnītis uzsvēra, ka pētījumam būtu jāparāda reformas ietekme uz jaunizveidotajām pašvaldībām un reģioniem tuvāko desmit gadu laikā.

"Ir svarīgi vērtēt ietekmi nākotnē, taču šādu ciparu nav," sacīja Vilnītis.

Tāpat, Vilnītis, atsaucoties uz izstrādātiem pētījumiem pirms līdzīgu reformu veikšanas citās valstīs, pauda nostāju, ka sakarība starp pašvaldību sniegto pakalpojumu kvalitāti un ekonomisko izaugsmi pašvaldībās, nav saistīta ar teritorijas lielumu.

"Tas nozīmē, ka piedāvātās problēmas var risināt, nemainot teritoriju izmērus, bet gan sadarbojoties izglītības, ekonomiskās izaugsmes un citās jomās," viņš norādīja, piebilstot, ka "nav obligāti ar lineālu vai cirkuli jāpārzīmē teritorijas".

Liepājas mērs arī pauda bažas par Liepājas pilsētas stratēģisko plānu "pajukšanu" pēc reformas īstenošanas.

"Liepāja vairs nerunās par starptautisku konkurētspēju, bet gan enerģija būs jātērē iekšējo jautājumu un no administratīvi teritoriālās reformas izrietošo problēmu sakārtošanai," viņš sacīja, skaidrojot, ka apvienot iecerēts ļoti atšķirīgus novadus, ar dažādu sociālo, izglītības un komunālās saimniecības politiku.

Vinītis arī uzsvēra, ka Liepājas attīstībā nozīmīgu lomu ieņem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu stratēģiska izmantošana.

"Mēs esam izmantojuši fondus, kas paredzēti tieši pilsētas urbānās vides attīstībai," sacīja Vilnītis. "Ja kļūstam par pilsētu ar lauku teritoriju, man šobrīd nav atbildes, vai ES fondi ir izmantojami šādai pašvaldībai," viņš pauda.

Kā ziņots, VARAM izstrādātā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.

Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.

Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.