Latvija atbalsta "Brexit" termiņa pagarinājumu līdz 31.oktobrim, jo sakārtota vienošanās par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) turpmāk starp abām pusēm ļautu vienkāršāk veidot gan politiskās, gan tirdzniecības attiecības, sacīja Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).
Viņa skaidroja, ka turpmākais "Brexit" process būs atkarīgs no Lielbritānijas parlamenta spējām panākt vienošanos. "Ja britu parlaments spēs līdz 22.maijam atbalstīt izstāšanās līgumu, tad maksimāli līdz jūnija beigām tā var būt ES dalībvalsts nepiedaloties Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās," sacīja ĀM pārstāve.
Viņa norādīja, ka gadījumā, ja Lielbritānija neratificēs izstāšanās vienošanos, kā arī nepildīs savas saistības EP vēlēšanās, tad "Brexit" bez abu pušu vienošanās notiks 1.jūnijā. "Šādā gadījumā Lielbritānija vairs nevar būt daļa no ES, jo katras dalībvalsts pienākums ir nodrošināt pilsoņiem līdzdalību demokrātiskajā procesā caur vēlēšanām," sacīja Kalniņa-Lukaševica.
Kā ziņots, Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja ceturtdien pieņēma pārējo ES dalībvalstu līderu piedāvājumu atlikt "Brexit" līdz, vēlākais, 31.oktobrim, lai novērstu haotisku Lielbritānijas izstāšanos no ES bez vienošanās jau 12.aprīlī.
Meja un pārējo 27 ES valstu līderi ārkārtas samitā "ir vienojušies par elastīgu pagarinājumu līdz 31.oktobrim", tviterī paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.
Panāktā vienošanās nozīmē, ka britu vēlētājiem būs jāpiedalās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja Lielbritānija būs palikusi ES pēc 22.maija.
Tāpat ziņots, ka Meja bija lūgusi atlikt Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 30.jūnijam. Vairums ES valstu līderu atbalstīja garāku termiņu - pat līdz gada beigām vai vēlāk, bet pret to iebilda Francijas prezidents Emanuels Makrons, kurš uzstāja, ka ieildzis "Breksits" nedrīkst apdraudēt ES funkcionēšanu.
Makrons, kuru atbalstīja Beļģija, Austrija un dažas mazākas ES valstis, uzskatīja, ka "Brexit" vajadzētu atlikt tikai par dažām nedēļām. Viņš arī pieprasīja stingras garantijas, ka Lielbritānija šajā laikā neiejauksies svarīgu ES lēmumu pieņemšanā.
Francijai beigās bija jāsamierinās ar solījumu, ka "Brexit" atlikšana tiks izskatīta arī ES samitā 21.jūnijā.
ES diplomāti informēja, ka piedāvātais "Brexit" pagarinājums ir elastīgs un Lielbritānija var atstāt ES arī agrāk, tiklīdz būs ratificēta izstāšanās vienošanās.
Mejai vajadzīgs laiks, lai panāktu "Brexit" vienošanās apstiprināšanu Lielbritānijas parlamentā, kur šī vienošanās jau ir trīsreiz noraidīta.
Bez "Brexit"" atlikšanas Lielbritānijas 46 gadus ilgā dalība ES tiktu izbeigta piektdien bez vienošanās, radot ekonomikas haosa risku abpus Lamanšam.
Meja, ierodoties uz ES ārkārtas samitu, sacīja, ka viņa grib Lielbritānijas aiziešanu no ES "iespējami drīz".
"Es esmu lūgusi pagarinājumu līdz 30.jūnijam, taču ir svarīgi, lai jebkāds pagarinājums ļautu mums pamest [ES] brīdī, kad mēs ratificējam izstāšanās vienošanos. Lai mēs varētu izstāties 22.maijā un sākt būvēt mūsu gaišāko nākotni," pavēstīja Meja.
ES līderi iepriekš bija piekrituši "Brexit" atlikšanai no 29.marta uz 12.aprīli, un Tusks bija brīdinājis, ka ir "maz iemeslu ticēt", ka Lielbritānijas parlaments varētu ratificēt izstāšanās vienošanos līdz 30.jūnijam.
ES dalībvalstis grib nodrošināt, lai daļēji izstājusies Lielbritānija nemēģinātu iejaukties nākamā Eiropas Komisijas prezidenta izraudzīšanā vai nākamā ES daudzu gadu budžeta pieņemšanā.
Mejas valdības ministri ir sākuši sarunas ar opozīcijā esošajiem leiboristiem par kompromisu, lai panāktu "Brexit" vienošanās pieņemšanu parlamenta apakšpalātā. Leiboristu partijas līderis Džeremijs Korbins grib, lai Lielbritānija apņemtos palikt ES muitas ūnijā.
