Jo ilgāk esam komforta zonā, jo mazāk inovējam
Intervija ar Zlatu Elksniņu-Zaščirinsku

FOTO: Publicitātes foto

Investīciju klimats vērtējams kā stabils – Latvijā ienākuši vairāki jauni uzņēmumi, taču dažādu faktoru dēļ pastāv zināma nenoteiktība un bažas par nākotni. Par to, kas ir šie faktori un kas Latvijai kā valstij un iedzīvotājiem nepieciešams, intervijā portālam TVNET pastāstīja auditorkompānijas “PricewaterhouseCoopers” (PwC) valdes priekšsēdētāja un Ārvalstu investoru padomes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Vai un kā ir mainījusies investīciju vide Latvijā?

Gan globāli, gan Rietumeiropā pēdējo gadu laikā ir vērojams ekonomiskās izaugsmes periods. Tomēr visas valstis, kas atrodas šajā reģionā, ietekmē dažādi faktori. Tā, piemēram, no 2014. gada notiek dažādas ģeopolitiskās izmaiņas – sankcijas pret Krieviju, Krimas jautājums. Tā rezultātā ir skaidrs, ka Latvijas pozīcija kā tilts starp Austrumiem un Rietumiem pārveidojas. Tas ir labi redzams pēdējo gadu laikā.

Latvija, tāpat arī mūsu kaimiņvalstis ļoti cīnās par investīcijām. Jāsaka, ka rezultāti ir dažādi – ir vērojamas pozitīvas tendences. Piemēram, Latvijā ir ienākuši vairāki uzņēmumi, piemēram, “Cognizant”, kas nopirka “Tele2” pakalpojumu centru. Tāpat pēdējo gadu laikā ienācis uzņēmums “WebHelp”, kas nodrošina daudz darba vietas un pakalpojumus.

Ir bijuši arī gadījumi, kad Latvija nav ieguvusi, jo uzņēmumi par savu servisu izvietošanas platformu ir izvēlējušies Lietuvu. Tas ir tādēļ, ka Lietuva pie tā strādā intensīvāk. Investīciju vide ir ļoti atkarīga no nozares, no katras valsts kompetences. Tomēr jāatzīst, ka šīs investīcijas nav lielas. Mēs sagaidītu lielāku investīciju plūsmu, taču dažādu apstākļu dēļ tā nebija tik liela.

Kas ir šie apstākļi?

Ģeopolitiskā nenoteiktība, problēmas ar strādāt ar Krievijas un NVS tirgu sankciju dēļ. Pieļauju, ka citu valstu pieaugušā konkurētspēja, arī neskaidrība mūsu tirgū. Tas viss spēlē zināmu lomu saistībā ar investoru piesardzīgumu.

Kā uz investīciju jomu strādā nodokļu politika?

Nodokļu politika ir instruments, lai virzītu noteiktu uzņēmējdarbības veidu. Tā var ietekmēt investīciju vidi, ja nodokļu politika ir laba, paredzama un vienkārša, tad veidojas investīcijām draudzīgāka vide. Bet ja nodokļu vide ir sarežģītāka, mainīga un neprognozējama, tad tā var atbiedēt potenciālos investorus. Viņi tad nevar paļauties uz pieņēmumiem, kā šeit veikt biznesu. 

Kā nodokļu reforma varētu ietekmēt investīciju vidi?

Pagaidām vēl ir grūti izvērtēt nodokļu reformas ietekmi, jo par to pagaidām trūkst informācijas. Kad būs iesniegtas uzņēmumu ienākuma nodokļa atskaites, tad arī varēs saprast, vai nodokļu ieņēmumi ir pieauguši, vai uzņēmējiem jaunā sistēma šķiet labāka. FICIL Ārvalstu investīciju vides pētniecības procesā apstiprinājās, ka daudzi aptaujātie ir apmierināti ar jauno nodokļu sistēmu un reformu, taču citiem jaunā nodokļu sistēma Latvijā nepatīk. Līdz ar to viennozīmīgi spriest par nodokļu reformas efektiem vēl ir pāragri. 

Manā skatījumā, šī reforma bija sasteigta. Mēs apzināmies, kāpēc tas tā ir un kādi ir apstākļi, kādos reforma tika pieņemta. Tas ir jautājums par uzņēmēju gatavību jaunajām normām, gan arī Valsts ieņēmumu dienesta un citu kontrolējošo dienestu gatavību piemērot jauno sistēmu. 

Pēdējā laikā izskanējušas ziņas par naudas atmazgāšanas skandāliem vairākās bankās. Kā tas varētu ietekmēt investīciju vidi? 

Saistībā ar naudas atmazgāšanas skandāliem Latvija nav unikāla. Visā Rietumeiropā un pasaulē naudas atmazgāšanas kontrole ir viena no galvenajām tēmām, uz ko investori skatās. Taču ļoti svarīgi ņemt vērā, kā Latvija reaģē uz šo izaicinājumu. Līdz ar to, cik lielā mērā mēs būsim gatavi īstenot “Moneyval” rekomendācijas un uzlabot savos iekšējos un ārējos procesus, patiesībā nozīmēs, vai spēsim parādīt, ka Latvijai var uzticēties starptautisko saistību līmenī.

Spriežot pēc pēdējiem publiskajiem izteikumiem var secināt, ka Latvijas valdība ir ļoti optimistiska attiecībā uz šo rekomendāciju izpildi. Tas nāks par labu gan tirgum kopumā, gan uzņēmējiem, gan investoriem būs pozitīvs signāls. Pašlaik valda zināma nenoteiktība par to, kas būs, vai investori varēs būt klienti Latvijai, vai normāli būs iespējams saņemt bankas pakalpojumus. Mums ir jācer, ka valdība ir nozīmējusi darba grupu, kas strādā Latvijas interesēs, un dara visu iespējamo, lai rekomendācijas tiktu ievērotas, un Latvija sasniegtu noteiktu progresu.

Kādi varētu būt galvenie riski Latvijas investīciju videi?

Galvenie riski, manuprāt, ir saistāmi ar demogrāfiju darbaspēka pieejamības jautājumos. Uzņēmumu vadītāju aptaujā, ko PwC veica Baltijā, redzam, ka galvenie izaugsmes riski ir saistīti ar darbaspēka pieejamību un pieaugošām darbaspēka izmaksām. Lielākais jautājums būs par to, vai mūsu uzņēmēji spēs tikt galā ar šiem izaicinājumiem.

Mēs runājam par to, kāda būs atbildes reakcija uzņēmējam – vai joprojām turpināsim būt kūtri uz digitalizāciju, vai tomēr aktīvāk iesaistīsimies un meklēsim iespējas. Bieži vien redzam to, ka uzņēmumiem ir grūti saskatīt risinājumus tāpēc, ka nav līdzekļu, par ko īstenot kādu projektu. Iespējams, ka valsts varētu piedāvāt atbalstu uzņēmējiem, kas vēlētos risināt darbaspēka pieejamības problēmas ar tehnoloģiju palīdzību.

Vai viens no iemesliem darbaspēka pieejamības problēmai nevarētu būt tas, ka darbinieki vēlas saņemt arvien lielākas algas, bet uzņēmējiem rocība nav tik liela?

Šobrīd ir vērojams tas, ka mums ir darba ņēmēju tirgus, nevis darba devēju tirgus. Šajā gadījumā darba devējiem nav iespējas izvēlēties no vairākiem darbiniekiem, ko pieņemt darbā. Darba ņēmējiem ir lielākas iespējas izvēlēties no potenciālajiem darba devējiem. Tie dati, kas mums ir - PwC Baltijas CEO aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas uzņēmēji nav pietiekami inovatīvi un radoši, kā risināt šo darba spēka problēmu. 

Aptauja liecina, ka 60% darba devēju uzlabo esošo darba vidi, veido motivējošas un sadarbību veicinošas aktivitātes, ievieš jaunus sadarbības formātus, taču pasaulē vērojama tendence, ka darba devēji nopietni māca savus darbiniekus darīt kaut ko citādāk, attīsta jaunas prasmes, nodarbojas ar tā saukto upskilling un iegulda tehnoloģijās. Latvija un visa Baltija pagaidām šajā ziņā atpaliek.

Tad Latvijas darba devējiem ir “iestagnējuši” uzskati?

Mēs varbūt neesam izauguši no pagātnes. Negribu pilnībā vainot tajā uzņēmējus, jo, ja man nav naudas, tad es varu sapņot par visu, taču no tā nauda vairāk nepaliks. Tāpēc arī runāju par valsts iespējām palīdzēt, izmantojot dažādus finansēšanas instrumentus.

“PwC” veic auditu arī “Rīgas satiksmē”. Vai korupcijas skandāli Rīgas domē varētu radīt augsni pozitīvām pārmaiņām pašvaldībā?

Pēdējā laikā pie mums arvien biežāk vēršas šajā jautājumā, jo nav skaidrības par to, kas ir finanšu revidents, kāda ir mūsu loma un darba uzdevums. Šajā gadījumā jāsaprot, ka finanšu pārskatu revīzija balstās uz absolūti konkrētiem revīzijas standartiem. Auditu veidi ir ārkārtīgi daudz un dažādi - ir funkciju, finanšu, lietderības auditi, pat energoefektivitātes audits. Tie visi ir apzīmēti ar vienu vārdu “audits”, tāpēc bieži nezinātājam var šķist, ka tas ir viens un tas pats. Katram auditam ir savi, stingri noteikti mērķi un standarti, kas tos regulē. Jūsu pieminētajā gadījumā, mēs veicam standarta finanšu pārskatu revīziju “Rīgas Satiksmē”, esam viņu revidents. Kopumā uzskatām, ka cīņa pret korupciju rada labāku vidi uzņēmējdarbībai, kā arī rada lielāku prognozējamību un veicina investīcijas. Jau pieminētajā aptaujā tieši Latvijas uzņēmumu vadītāji norādīja, ka korupcija un kukuļņemšana ir viens no lielākajiem izaugsmes apdraudējumiem un atrodas lielāko bažu TOP10. Lietuvā un Igaunijā tas nebija pat desmitniekā.

Mēs kā “PwC” esam par cīņu pret ēnu ekonomiku un vienmēr esam piedalījušies diskusijās par to, kā cīnīties pret korupciju, un uzskatu, ka tas ir pozitīvs attīrīšanās process valstī. 

Korupcija pašvaldībā, naudas atmazgāšanas skandāli bankās – vai tas nemazina iedzīvotāju uzticību institūcijām?

Man šķiet, ka uzticību visvairāk grauj tas, ja vārdi nesaskan ar darbiem. Līdz ar to, ka mēs katrs no savas pozīcijas varam novērtēt, kādi ir vārdi, ko esam uzņēmušies izdarīt, un kādas ir reālās darbības.

Vairāki uzņēmēji izteikušies, ka Saeimas vēlēšanu rezultāti rudenī bija vērtējami pozitīvi, jo tie iezīmēja zināmas pārmaiņas. Vai šādam apgalvojumam var piekrist?

Progress ir virzīts ar spēju inovēt un radīt kaut ko jaunu. Bieži vien tas attiecas uz katru individuāli. Ja mēs ilgstoši atrodamies komforta zonā, jo mazāk spējam inovēt. Līdz ar to, jebkuras pārmaiņas, kas ir domātas, lai liktu mums paraudzīties uz sevi citādāk, ir pozitīvas. Mēs ne par velti runājam par mūžizglītību. Līdz ar to arī valstij jāpiedzīvo pārmaiņas, kas ik pa brīdim ļauj paskatīties no malas un sapurina. Rezultātu labāk varēs novērtēt pēc vairākiem gadiem, bet vispār pārmaiņas ir ļoti laba lieta. Tās neļauj atslābt un tur tonusā!

Zlata Elksniņa-Zaščirinska būs viena no lektorēm izaugsmes un iedvesmas forumā “Līdere 2019”, kas notiks 14. maijā VEF Kultūras pilī.

Uz augšu