Jaunās konservatīvās partijas (JKP) valdes loceklis Juris Jurašs vērsies Satversmes tiesā (ST), lūdzot par Satversmei neatbilstošām atzīt Saeimas kārtības ruļļa normas, kas liedz viņam pildīt Saeimas deputāta amata pienākumus, aģentūru LETA informēja partijā.
JKP uzsvēra, ka kopš 31. janvāra, kad Saeima lēma par Juraša izdošanu kriminālvajāšanai, ir pagājuši vairāk nekā divi mēneši, bet lietā joprojām nav pabeigta pirmstiesas izmeklēšana.
Partija ir pārliecināta, ka liegumam Jurašam pildīt deputāta pienākumus "nav nekāda tiesiska pamata".
"Jurašs tika ievēlēts demokrātiskā valstī demokrātiskās vēlēšanās. Vēlētāji balsoja par Jurašu, zinot, ka pret viņu ir sākts šāds kriminālprocess. Ar politisku lēmumu atstādinot Jurašu no deputāta amata, kas pēc būtības ir atlaišana, tiek ignorēta tautas griba, rezultātā liedzot vēlētājiem tiesības uz savu priekšstāvi Saeimā," uzskata partijā.
JKP uzskata, ka pastāvošā kārtība ļauj politiķiem manipulēt ar vēlēšanu rezultātiem. Satversme un Saeimas vēlēšanu likums liedz kandidēt un piedalīties Saeimas darbā tikai tādai personai, kas atzīta par vainīgu, norādīja partijā. JKP ieskatā politiķi, pretēji Latvijas konstitūcijai, ir nepamatoti paplašinājuši šo normu, kas paver vēl lielākas iespējas "politiski izrēķināties ar konkurentiem".
Jau ziņots, ka janvārī Saeimas deputātu vairākums atbalstīja Juraša izdošanu kriminālvajāšanai. To bija lūgusi Ģenerālprokuratūra. Jurašs, kurš patlaban ieņem arī Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra amatu, paziņojis, ka vēl nenoliks deputāta mandātu.
Jurašs 2016. gada vasarā publiski paziņoja, ka viņam piedāvāts kukulis, lai bijušā VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) vadītāja Uģa Magoņa un Igaunijas uzņēmēja Oļega Osinovska kriminālprocess tiktu pārkvalificēts no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likumā paredzēts daudz maigāks sods.
Jurašs apgalvoja, ka vēl pirms publiska paziņojuma Jaroslava Streļčenoka vadīto KNAB un Ērika Kalnmeiera vadīto prokuratūru informējis par mēģinājumu viņu piekukuļot. Jurašs apgalvoja, ka nesekojot reakcijai un izmeklēšanai no šo iestāžu puses, viņš nolēma par notikušo informēt sabiedrību, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Saistībā ar iepriekšminēto tika sākts kriminālprocess par Juraša rīcību, izpaužot šo informāciju publiski. Kriminālprocesu izmeklēja Drošības policija (tagad Valsts drošības dienests), kas jau iepriekš lūdza prokuratūru Jurašam uzrādīt apsūdzību. Tomēr prokurors Aivis Zalužinskis secināja, ka aizdomās turētā Juraša saukšanai pie kriminālatbildības nav tiesiska pamata, bet sāktais kriminālprocess ir izbeidzams noziedzīga nodarījuma sastāva trūkuma dēļ.
Vēlāk Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers pēc savas iniciatīvas kā amatā augstāks prokurors minēto Zalužinska lēmumu atcēla kā nepamatotu.
Lieta tika nodota atpakaļ Valsts drošības dienestam un virsprokurors bija norādījis konkrētas izmeklēšanas darbības, kuras vēl nepieciešams veikt.
