Arī no parastas plastmasas dzēriena pudeles ir iespējams ražot degvielu (13)

Atmosfērā nozīmīga daļa Co2 izmešu nonāk no transportlīdzekļiem, kas visā pasaulē darbojas galvenokārt ar fosilo degvielu. Ievērojamās klimata pārmaiņas jau ilgāku laiku ir daudzu institūciju dienaskārtībā.

Arī Parīzes klimata vienošanās paredz ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem virs normas. Ja vidējā temperatūra pasaulē pieaugtu par vismaz diviem grādiem, tam būtu daudz dramatiskākas sekas, to starpā vēl straujāka ledāju kušana.

Klimata izmaiņas ir jūtamas arī Baltijas jūras reģionā – pagājusī vasara bija ievērojami sausāka, ar izteiktākiem karstuma viļņiem nekā parasti. Sausums savukārt izraisīja graudaugu un citu kultūraugu ražas kritumu.

Tieši tāpēc, lai samazinātu CO2 kaitīgo izmešu ietekmi uz vidi, tiek meklēti arvien jauni alternatīvās enerģijas avoti. Somijas degvielas ražotājs “Neste” attīstījis jaunu tehnoloģiju, kas kaitīgos izmešus no dīzeļdzinējiem samazina pat par 90%. Turklāt – atjaunojamā dīzeļa “Neste My” ražošanā netiek izmantoti fosilie materiāli, bet gan tiek pārstrādāti atkritumi un cita veida produkti.

Neskaitot plastmasu, atjaunojamā dīzeļa ražošana notiek arī no citiem materiāliem, piemēram, no dažādām eļļām. Populārākā eļļa, no kā tiek ražots atjaunojamais dīzelis, ir palmu eļļa. Lieto arī dzīvnieku taukus, kuri netiek izmantoti pārtikas ražošanā, zivju taukus, kā arī no dažādiem augiem iegūtu eļļu.

Tādējādi degvielas ražotājs piedāvā savdabīgu apmaiņu – mazināt un lietderīgi izmantot plastmasas atkritumus, ražojot videi draudzīgāku degvielu.

“Neste” viceprezidente Katri Taskinena portālam TVNET sacīja, ka uzņēmuma galvenais mērķis nākotnē ir palielināt plastmasas lomu kā atjaunojamās dīzeļdegvielas izejmateriālu.

“Pagaidām nav paredzēti komerciāli pasākumi, lai reklamētu iespējas plastmasu izmantot kā atjaunojamās degvielas izejmateriālu. Tomēr nākotnē plastmasa spēlēs lielu lomu pārstrādē, aizstājot fosilos materiālus, tādējādi palielinot tās lomu,” sacīja Taskinena.

Viņa piebilda, ka šis ir viens no risinājumiem, ko kompānija piedāvā, cīnoties pret klimata pārmaiņām, tāpēc vismaz pagaidām paredzēt, kad atjaunojamā dīzeļdegviela izkonkurēs “tradicionālo” dīzeli, nav iespējams.

Kā norādīja “Neste” tehniskās nodaļas menedžeris Ari Engmans, dīzeļdegviela pasaulē ir visplašāk lietotais enerģijas avots, ko izmanto gan pasažieru mašīnas, gan kravas automašīnas, gan arī cita veida transportlīdzekļi un industrijas, kur nepieciešami ar dīzeļdegvielu darbināmi dzinēji.

Viņš sacīja, ka pērn, pateicoties “Neste My” produkcijai Eiropā, kopējos oglekļa izmešus izdevās samazināt par gandrīz astoņiem miljoniem tonnu, kas ir līdzvērtīgi trīs miljonu pasažieru auto radītajiem izmešiem.

“Atjaunojamā dīzeļdegviela sadeg daudz “tīrāk” nekā fosilā degviela, tieši tāpēc tā palīdz labāk uzturēt automašīnas dzinēju tīrāku. Tajā pašā laikā atjaunojamā dīzeļdegviela nodrošina dzinējam tādu pašu jaudu kā tradicionālais analogs,” portālam TVNET sacīja Engmans.

Tāpat atjaunojamajai dīzeļdegvielai nav izteiktas smakas, un to var just, piemēram, uzpildot automašīnu degvielas uzpildes stacijā.

“Parastais dīzelis mēdz putot, bet atjaunojamā dīzeļdegviela neputo. Tieši tāpēc arī vecākām mašīnām atjaunojamā dīzeļdegviela ir ļoti labvēlīga, jo tā nerada spēcīgu piedūmojumu, kā arī gaisā nav jūtama dīzelim raksturīgā smaka. Tāpēc tas ir ieguvums – patērētājs var ietaupīt naudu filtru maiņā un cita veida remontdarbos, bet dabā nonāk daudz mazāk izmešu,” norāda Engmans.

Somijā atsevišķas pašvaldības ir sākušas darbu pie videi draudzīgāku risinājumu ieviešanas. Porvo pilsēta ir viena no tām, un tajā visās degvielas uzpildes stacijās ir pieejama atjaunojamā dīzeļdegviela, bet vairs nav pieejama fosilā dīzeļdegviela. Tas tiek darīts ar mērķi maksimāli mazināt CO2 izmešu daudzumu.

Somijas degvielas ražotājs uzsver, ka šādi rūpnīca un Porvo pašvaldība ir sākusi cīnīties pret klimata pārmaiņām. Tomēr, lai pilnībā mainītu situāciju Eiropā, jāpaiet ilgākam laikam – pāreju uz videi draudzīgākām tehnoloģijām ir sākušas vien atsevišķas pašvaldības, taču pastāv cerība, ka pēc 12 gadiem cīņa pret klimata pārmaiņām būs jau nacionālā, un, iespējams, arī visas Eiropas līmenī.