Kazāks: Latvijas ekonomikas attīstībai lielākie ir ārējie riski

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Latvijas ekonomikas attīstībai lielākie riski patlaban ir ārējie, nevis iekšējie, jo sāk mazināties Eiropas Savienības struktūrfondu ieplūde un pasaules ekonomikas sabremzēšanās ar laiku sāks ietekmēt Latviju, piektdien Baltijas valstu uzņēmēju aptaujas prezentācijā sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

"Viens no lielākajiem iekšējiem negatīvajiem riskiem ir saistīts ar [Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas] "Moneyval" ziņojumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. Tas ir jānovērš," sacīja Kazāks.

Viņš skaidroja, ka kopš pagājušā gada vidus eirozonā būtiski vājinājies gan noskaņojums, gan izaugsme. Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina sarukt, bet pakalpojumu sektorā novērots neliels uzlabojums.

"Šajā biznesa ciklā eirozonai straujākais kāpums jau ir aiz muguras, visticamāk, ka ekonomika turpinās bremzēties. Izaugsme vēl turpinās, tomēr negatīvāka ekonomikas scenārija riski pieaug. Centrālo banku politika ir ekonomikai atbalstoša, bāzes likmju kāpums ir atlikts uz tālāku nākotni," sacīja Kazāks.

Latvijas Bankas padomes loceklis norādīja, ka, līdzīgi kā pasaulē, arī Baltijai šī biznesa cikla straujākais izaugsmes posms jau ir aiz muguras. Tomēr Baltijas valstīs uzņēmēju noskaņojums ir krietni labāks nekā pārējā Eiropā.

"Arī Latvijā izaugsme ir bijusi plaša un diezgan sabalansēta, tomēr arvien skaidrāk iezīmējas cikla "karstuma punkti". Latvijas ekonomikā tie ir divi - izteiktākais ir būvniecība, kurā ir ļoti strauja izaugsme. Otrs ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju sektors," sacīja Kazāks.

Viņš gan uzsvēra, ka šoreiz ir krietni mazāk pārspīlētību nekā pirms desmit gadiem, kārtējo maksājumu konta deficīts ir ap nulli, kreditēšana krietni mazāka, un uz būtisku aktivitāti šajā ekonomikas ciklā nevar cerēt. Darba tirgus gan turpinās uzsilt, algu kāpums turpināsies un būtiski pārsniegs inflāciju. Darbaspēka tirgu atdzesēs tikai nākamā ekonomikas sabremzēšanās, līdz tam uzņēmēji būs spiesti domāt par ražīguma celšanu.

Kazāks arī norādīja, ka algu-ražīguma plaisa veras plašāka, taču eksportējošajās nozarēs tā ir mazāka, un tā ir laba zīme.

"Līdz šim investīcijas bija vārgas, taču pēdējos pāris gados bijis ļoti labs kāpums ap 20%. Īpaši priecē tas, ka uzņēmēji sākuši investēt mašīnās un iekārtās, īpaši tas vērojams kokapstrādes nozarē. Tāpat par spīti karstam darba tirgum, uzņēmumu rentabilitāte ir ļoti laba," piebilda Kazāks.

Uz augšu