NEPLP uzticības krīze. Vai mediju uzraugs ir rīcībspējīgs? (1)

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi Aurēlija Ieva Druviete, Patriks Grīva un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš piedalās preses konferencē pēc NEPLP sēdes, kurā apstiprināja jauno LTV valdi.
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļi Aurēlija Ieva Druviete, Patriks Grīva un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš piedalās preses konferencē pēc NEPLP sēdes, kurā apstiprināja jauno LTV valdi. Foto: Zane Bitere/LETA

Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš bijušās padomes locekles Guntas Līdakas atkāpšanos vērtē kā politiskā spiediena sekas. Vienlaikus politiķi šaubās par padomes spēju darboties.  

Pēc NEPLP priekšsēdētāja vietnieka Ivara Āboliņa domām uz padomi vēl aizvien tiekot izdarīts liels politiskais spiediens. Ar to viņš skaidro arī par komerctelevīziju pārraudzību atbildīgās padomes locekles Guntas Līdakas lēmumu atkāpties. 

“Šobrīd mēs redzam, ka tiek izdarīts ļoti nopietns politisks spiediens gan uz NEPLP kā neatkarīgu institūciju, gan uz sabiedriskajiem medijiem. Vispirms šo spiedienu neizturēja Giela kungs un Juhņēvičas kundze.

Man par lielu nožēlu jāsaka, ka arī Guntai Līdakai šis ceļarullis ir pārbraucis pāri,”

intervijā portālam TVNET pateica Āboliņš.

Viņš uzskata par nepieņemamu politiskā spiediena izdarīšanu uz NEPLP kā neatkarīgu institūciju.

“Ne es, ne mani kolēģi NEPLP nedomājam salūzt zem šī politiskā spiediena, un turpināsim darbu,” apliecināja Āboliņš.

Ņemot vērā, ka NEPLP locekļus ieceļ Saeima, pati padome jaunu kolēģi nemeklēs, teica NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere. Līdakai iesniegums par atkāpšanos gan sākumā jāiesniedz NEPLP, kas to nosūtīs uz Saeimu.

Ķezbere aģentūrai LETA pauda, ka viņa pati vēl oficiāli nav informēta par Līdakas lēmumu atkāpties no amata - par to viņa uzzinājusi no masu medijiem. NEPLP vadītāja norādīja, ka informācija par Līdakas lēmumu viņai bija pārsteigums.

"Vēl no rīta mums bija ļoti īsa saruna, kur viņa [Līdaka] teica, ka ir ļoti satraukta par vakardienas "Točki nad i" raidījumu un to, kā viņai tur bija jāatbild. Es teicu, ka viņai ir sava motivācija, jo viņa vairākkārt bija uzsvērusi, ka nepiekrīt balsojumam [par LTV vadītāju]. Tā ir viņas motivācija un viņas izvēle," sacīja Ķezbere.

Iepriekš no amata atkāpusies padomes locekle Gunta Līdaka norādījusi, ka pašreizējā situācijā, kas izveidojusies ap NEPLP, viņa uzskata par neiespējamu turpināt darbu padomē.

"Ir izveidojusies situācija, kurai vajadzīgs risinājums. Diemžēl tā vietā, lai to meklētu, sabiedriskais medijs un padome tiek izmantoti kā politisks instruments savstarpējo rēķinu kārtošanā," paudusi Līdaka Latvijas televīzijai.

Portālam TVNET ar Līdaku sazināties neizdevās.

NEPLP šodien tikās ar Jauno Konservatīvo Partiju (JKP). Pēc šīs tikšanās,

JKP valdes locekle Juta Strīķe paziņoja, ka NEPLP tās pašreizējā sastāvā nav spējīga darboties.

Vienlaikus politiķe norādīja, ka deputāti gaidīs Saeimas juridiskā biroja atzinumu par to, vai ir kādi tiesiski risinājumi, kurus Saeima var piemērot attiecībās ar NEPLP. Uz NEPLP nespēju darboties, saskaņā ar Strīķes teikto, norāda neatrisinātie jautājumi gan ar Latvijas Televīzijas vadību, gan ar Kremļa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina milzīgo ietekmi uz Latvijas informatīvo telpu.

Vērtējot Līdakas atkāpšanos, Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") uzsvēra, ka situācija "nav īpaši komfortabla". Kaimiņš atgādināja, ka situāciju par tādu padarīja, gan notikumi, kas norisinājušies pērnā gada nogalē, no amata atlaižot Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāju Ivaru Belti un valdes locekli Sergeju Ņesterovu, gan arī aktuālā situācija ar LTV jaunās valdes izraudzīšanās procesu.

"Kas pašā NEPLP notiek - tas ir liels jautājums. Tas, ka šie notikumi ir sabiedriski skaļi notikumi, tas ir viens, un tas ir indikators tam, ka pēc iespējas ātrāk jāpieņem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums," teica Kaimiņš, paužot cerību, ka to varētu izdarīt līdz šī gada beigām.

"Pārsteigumi no NEPLP birst kā no "pārpilnības raga"," rezumēja deputāts.

Savukārt Baltijas mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga intervijā TVNET pateica, ka Līdakas lēmums par atkāpšanos liecina par šaubām NEPLP iekšienē.

“Tas apliecina to, ka arī pašā NEPLP ir radušās šaubas, vai viņi (it īpaši pēc pēdējā laika skandāliem, kas bija saistīti ar televīzijas jaunās valdes izvēli), ir spējīgi strādāt,” norādīja mediju eksperte.

Tāpat Sloga atzīmē, ka NEPLP ir zaudējis uzticību sabiedŗības daļā. Eksperte arī atzīst, ka ir vērojams gan politiķu, gan mediju spiediens uz padomi.

Pārējie padomes locekļi atkāpties negrasās.   

TVNET jau ziņoja, ka konkursa rezultātā NEPLP nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināt Eināru Gielu, bet LTV valdes locekles amatā - Evu Juhņēviču. Abiem nebija pieredzes medijos.

Gan vairākas politiskās partijas, gan Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja NEPLP atcelt šī konkursa rezultātus. Vēlāk paši Giels un Juhņēviča paziņoja, ka atsakās no amatiem LTV valdē.

Valdošās koalīcijas partijas pirmdien vienojās lūgt Saeimas Juridiskā biroja atzinumu par to, kādas parlamenta rīcības varētu būt tiesiskas un pieļaujamas attiecībā uz NEPLP, ņemot vērā to, kā notika LTV vadības izvēles process.

Komentāri (1)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu