Lietuva iesniedz Krievijai protesta notu saistībā ar draudiem vēstniecības darbiniekiem Maskavā

Lietuvas karogs. Ilustratīvs attēls.

FOTO: AP/Scanpix

Lietuva iesniegusi Krievijai protesta notu, reaģējot uz draudiem, kas izteikti Lietuvas vēstniecības darbiniekiem Maskavā un viņu ģimenes locekļiem saistībā ar Lietuvas tiesas spriedumu 1991.gada 13.janvāra apvērsuma mēģinājuma lietā, paziņojusi Ārlietu ministrija.

Nota piektdien nodota Krievijas vēstniecības pārstāvim Viļņā.

Kā ziņots, Viļņas apgabaltiesa 27.martā pasludināja spriedumu 13.janvāra lietā, atzīstot par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci 67 apsūdzētos, tostarp bijušo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, bijušo padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku un bijušo PSRS Valsts drošības komitejas (VDK) specvienības "Alfa" komandieri Mihailu Golovatovu.

31.martā Lietuvas vēstniecība Maskavā saņēma draudu vēstuli, kurā vēstniecības darbinieki tika aicināti mēneša laikā atstāt Maskavu, jo pretējā gadījumā tikšot apdraudēta viņu un viņu ģimeņu brīvība un drošība.

Kā norāda ministrija, vēstuli parakstījusi organizācija "Krievijas veterāni", kas apvieno Krievijas specdienestu veterānus.

1.aprīlī Lietuvas vēstniecība vērsās pie Krievijas Ārlietu ministrijas, lūdzot izmeklēt notikušo un "garantēt vēstniecības darbinieku un viņu ģimenes locekļu fizisko drošību", taču līdz pat šim laikam nekāda oficiāla reakcija ne no Krievijas ārlietu resora, ne arī no citām institūcijām nav saņemta, tādēļ piektdien izsaukts Krievijas vēstniecības pārstāvis un šis lūgums atkārtots viņam.

"Ārlietu ministrija spērusi iekšējos tiesību aktos paredzēto soļus, lai stiprinātu diplomātiskās pārstāvniecības Maskavā, tās darbinieku un viņu ģimenes locekļu aizsardzību," teikts paziņojumā.

Mēģinot gāzt likumīgi ievēlēto Lietuvas varu, kas 1990.gada martā bija paziņojusi par valstiskās neatkarības atjaunošanu, īpašās padomju karaspēka vienības 1991.gada 13.janvārī ar spēku ieņēma Viļņas televīzijas torni, Preses namu, Televīzijas un radio komiteju un objektus citās Lietuvas pilsētās. No lodēm un zem tanku kāpurķēdēm pie televīzijas torņa gāja bojā 14 neapbruņoti cilvēki, tika nodarīts smags kaitējums 31 cilvēka veselībai un kopumā cieta vairāk nekā tūkstotis cilvēku. Pateicoties lietuviešu nevardarbīgajai pretestībai, izdevās noturēt parlamenta ēku, ko sargāja desmitiem tūkstošu cilvēku, un saglabāt Lietuvas valstiskumu.

Uz augšu