Starptautiskās krimināltiesas (SKT) tiesneši piektdien noraidījuši lūgumu sākt izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Afganistānā.
Starptautiskās krimināltiesa noraida lūgumu sākt izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Afganistānā (7)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tieneši šādu lēmumu pieņēmuši nedēļu pēc tam, kad ASV atsauca ieceļošanas vīzu SKT vecākajai prokurorei Fatu Bensudai saistībā ar šo lietu.
"Tiesneši nolēma, ka izmeklēšana par situāciju Afganistānā šajā posmā nekalpotu taisnīguma interesēs," paziņoja Hāgā bāzētā tiesa.
Bensuda 2017.gada beigās lūdza tiesnešiem atļauju oficiālai izmeklēšanai par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko Afganistānā pastrādājuši talibi, Afganistānas valdības spēki un starptautiskie spēki, tostarp ASV armija.
Bensuda apgalvoja, ka ir pietiekami daudz liecību par kara noziegumiem un pierādījumi, ka ASV karavīri un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) darbinieki 2003. un 2004.gadā cietumniekus spīdzinājuši un izturējušies pret viņiem brutāli.
ASV nav parakstījušas SKT statūtus un neatzīst šīs iestādes pilnvaras.
Vašingtona arī apgalvoja, ka ASV ir pašai savas procedūras, lai tiktu galā ar karavīriem, kas pastrādājuši pārkāpumus.
SKT tieneši norādīja, ka "neskatoties uz faktu, ka visas svarīgākās prasības ir izpildītas (..), pašreizējie apstākļi Afganistānā (..) padara izredzes uz sekmīgu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu ļoti ierobežotas."
Tieneši kā lielākos šķēršļus minēja ilgo laiku, kas pagājis kopš sākotnējās izmeklēšanas 2006.gadā, mainīgo politisko situāciju Afganistānā un politiskās sadarbības trūkumu ar prokuroriem, piebilstot, ka, sākot izmeklēšanu, šīs problēmas tikai saasinātos.
Tiesai, kas darbojas ar ierobežotu budžetu, arī nepieciešamas noteikt prioritātes savu resursu izmantošanā, koncentrējoties uz aktivitātēm, kam ir lielākas izredzes uz veiksmīgu iznākumu, norādīja tiesneši.
SKT izskata kara noziegumu lietas un lietas par noziegumiem pret cilvēci. Tās darbība balstās Romas statūtos, kas stājās spēkā 2002.gadā. Statūtus kopumā parakstījušas 122 valstis, arī visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis.