“Kad mēs vairojam zināšanas par sevi, savu tautu un saviem senčiem, mēs kļūstam bagātāki, stiprāki, un pašpārliecinātāki par sevi,” intervijā lasīšanas veicināšanas projektam “Bibliotēka” saka Sanita Stinkule. Video stāstā, kas publicēts projekta mājas lapā, Sanita Stinkule dalās pieredzē par kultūrvēsturiskas nozīmes grāmatu rakstīšanu un par vajadzību tādas izdot.

Sanita Stinkule intervijā uz grāmatām liek paskatīties no mazliet citāda rakursa nekā ierasts. Tā vietā, lai tās uzlūkotu kā izklaidi, laika kavēkli vai atpūtu, viņa grāmatas redz kā iespēju vienkopus saturēt datus un faktus – kā instrumentu, kas uz palīdz apkopot informāciju un nodot to nākamajām paaudzēm. Tieši šāda loma ir viņas radītajām grāmatām, kas tapušas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja paspārnē.

“Kad es paskatījos uz to, ko savas darbības laikā esmu paveikusi muzejā, sapratu, ka man ir bijis jāsagatavo piecas izstādes un sešas grāmatas,” Sanita Stinkule stāsta par savu ikdienu Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Viņa arī dalās pārdomās par vajadzību atgūt iekavēto: “Padomju laikā pētniecības iespējas bija ierobežotas. Varēja pētīt režīmam lojālas lietas, un tās vajadzēja atspoguļot atbilstošā veidā. Līdz ar to Latvijas vēsturē un kultūrā ir ļoti daudz baltu lapaspušu, kuras mums tagad ir iespēja aizpildīt. Šo balto lappušu skaits mums ir lielāks nekā aizpildīto, tāpēc mūsu uzdevums un arī pienākums ir stāstīt par cilvēkiem un notikumiem, par kuriem nevarējām runāt padomju laikā. To darot, mēs saglabājam savu kultūras identitāti.”

Noskaties video interviju.

Pilnu interviju ar Sanitu Stinkuli, līdzās jau publicētajiem video stāstiem ar rakstniekiem Noru Ikstenu un Māri Bērziņu, Romas Katoļu Baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu Zbigņevu Stankeviču, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoru Andri Vilku, LNB Atbalsta biedrības direktori Kārinu Pētersoni, bijušo valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu, “Baltic International Bank” galveno akcionāru Valēriju Belokoņu, latviešu mākslas vēsturnieku un heraldikas speciālistu Imantu Lancmani, iespējams noskatīties projekta mājas lapā. Drīzumā plānots publicēt pēdējo interviju sērijā – ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu.

Projektu “Bibliotēka” veido “Baltic International Bank” – ilggadējs latviešu literatūras mecenāts. Iniciatīva aicina atklāt sabiedrībai stāstus par literatūras nozīmi cilvēku dzīvēs, stāstus par personīgajām bibliotēkām, to saturu, kā arī emocionālo un profesionālo vērtību. Latviešu literatūras attīstība ir viens no bankas ilggadējiem sabiedrības atbalsta virzieniem. Vadoties no  pārliecības, ka savas valsts kultūras un vēstures pārzināšana ir katras tautas nacionālās identitātes pamatā, banka finansiāli atbalsta nacionālas nozīmes grāmatu izdošanu un literatūras projektu īstenošanu.

Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā - www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).