Kas jauns hokejā? Runā Matulis: Aizsargi vienmēr formā

Kristiāns Rubīns

FOTO: Christian Bonin/marlies.ca

Man ir kāds sapnis. Nostādīt vienotā ierindā visus sešus mūsu labākos 1997. gada hokeja aizsargus - Kristiānu Rubīnu, Kristapu Zīli, Kārli Čuksti, Maksimu Ponomarenko, Gvido Jansonu, Eduardu Hugo Jansonu, nolikt viņiem blakus Jāni Uvi Balinski (1996) un Jāni Jaku (1995), un lai viss oktets parāda, ko katrs prot. Bet tāpēc jau tas ir sapnis, ka grūti realizējams.

Rubīns uz pavasara pusi labi iejuties Amerikas Hokeja līgas kluba Toronto "Marlies" vienībā, bez šīs nakts mača jau aizvadījis 14 spēles, laukumā izskatījies ļoti solīdi, nopelnot trīs piespēļu punktus un +1 lietderību, un kādu laiku droši vien vēl būs aizņemts Kaldera kausā. Lai puikam izdodas!

Hokeja sezona Kvinipiakas universitātē beigusies, iespējams, perspektīvākajam mūsu 1997. gada aizsargam Kārlim Čukstem (38 spēles, 2+18, +9 lietderība), taču Rīgai un Latvijas izlasei vismaz pagaidām jāpagaida - Amerikā studijas tomēr ir nopietna lieta, turklāt ja tās ar hokeja spēlēšanu apmaksātas. Ja nu Čuksti redzēsim pēc gada, kad četri gadi universitātē būs beigušies.

Diemžēl studijas Amerikā aizkavē arī Arizonas universitātes studentu Gvido Jansonu (35,1+2, +5).

Par Kristapu Zīli jautājumu nav. 1997. gada U-20 izlases kapteinis vienmēr ir ierindā un, ja vien būtu iespējams, Rīgas "Dinamo" galvenais treneris Ģirts Ankipāns gribētu, lai visi viņa komandas čaļi ir ar tādu pašatdevi kā Zīle.

Divkārtējais Norvēģijas jauniešu un vienu reizi arī junioru čempions Maksims Ponomarenko (50, 4+5, - 19) šogad uz izlases nometni nav aicināts. Tikai mans viedoklis - laikam jau par lēnu un mazkustīgu mūsdienu hokejam.

Līdz ar to no visas talantīgā 1997. gada sešu aizsargu brigādes pirmās nedēļas treniņos bez Zīles vēl tikai redzēts Eduards Hugo Jansons no Krievijas otrās, respektīvi, VHL kluba Almetjevskas "Ņeftjaņik" (32, 3+7, +4). Pirms diviem gadiem, kad Eduards spēlēja Jelgavas "Zemgalē", paklīda runas, ka pirmajā vietā esot studijas un tad hokejs. Nu kaut kas ir mainījies. Divās sezonās VHL augumā garais (1,88 m) aizsargs ir progresējis. Vai tik daudz, lai tiktu uz pasaules čempionātu? Laikam jau vēl ne, bet uzaicinājumu uz Rīgas "Dinamo" nometni varot sagaidīt.

Tie hokeja skatītāji, kas mazliet uzmanīgāk seko Latvijas izlases galvenā trenera Boba Hārtlija shēmām, būs ievērojuši, ka Bobs spēlē tikai ar sešiem aizsargiem, retu reizi, kad savainojumi vai neapmierina sniegums, izmantojot arī septīto. Tā bija aizpērn Ķelnē: Kulda - Sotnieks, Cibuļskis - Galviņš, Freibergs - Balinskis, Jakam un Bindulim iesaistoties tikai vienā spēlē - pret Krieviju. Pērn Herningā Hārtlijs sāka ar šādiem duetiem: Cibuļskis - Galviņš, Sotnieks - Balinskis, Zīle - Freibergs, kā septītais - Rubīns. Pēc tam, kad savainojumu dabūja Balinskis, viņa vietā stājās Rubīns, bet astotais aizsargs Siksna tika izmantots tikai mačā pret Kanādu. Diezin vai divu gadu laikā Hārtlijs būs metis savu tikumu? Tātad seši pamatā, pirmais rezervists un visu čempionātu uz soliņa sēdētājs.

Kuri aizsargi ir izlases nometnē pie Arta Ābola, Edgara Masaļska un Valērija Kuļibabas? Abu Hārtlija čempionātu dalībnieki Kristaps Sotnieks, Uvis Jānis Balinskis, Ralfs Freibergs un Kristaps Zīle. Atlētikas zālē pēc elkoņa operācijas jau trenējas Oskars Cibuļskis un, kā viņš izteicās žurnālistiem, - gribot pats sev pierādīt, ka var spēlēt. Pēc gada izlaišanas atgriezies Artūrs Kulda, bet pavisam jauns kadrs Hārtlija aptverē ir Krišjānis Rēdlihs (1981). Vienam Rēdliham pasaules čempionātā esot jābūt - tā uzskata Krišjānis. Lai izdodas! Savainojumu dēļ viņš pagaidām nebija tuvāk iepazinies ar Hārtlija hokeju, ja nu vienīgi no jaunākā brāļa Miķeļa stāstiem, bet meistarības Rēdliham nekad nav trūcis. Nu ir arī baigā gribēšana! Arī tādas tendences sportā novērotas. Tuvojoties hokejista karjeras beigām, dažs labs ir ar tādu motivāciju! Kā astoņpadsmitgadniekam. Ja neesmu kļūdījies skaitīšanā, tad septiņi ir. Plus Čehijas pusfinālā kā lauva cīnās Guntis Galviņš (57, 3+9,+17), Triņecas un Pilzenes septītā pusfinālspēle 15. aprīlī. Rīt VHL finālsērija sākas Karagandas "Sariarka" aizsargam Edgaram Siksnam (63, 3+22, +11).

Bet vēl jau treniņos piedalās vairākās pārbaudes spēlēs atzīstami nospēlējušais Artūrs Salija, viens no 1992. gada Latvijas U-20 izlases līderiem. "Dinamo" pirmā trenera Jūliusa Šuplera dzimtenē Popradā Slovākijas čempionātā Salijam laba statistika (49, 3+10, +2). Šķiet, tas bija Teda Nolana laikā, kad ļoti tuvu izlasei bija Ēriks Ševčenko, taču savainojums vienā no pēdējām pārbaudes spēlēm, un pasaules čempionāts garām. Šogad Ševčenko spēlēja VHL klubā Hantimansijskas "Jugra" (50, 5+12, +21). Vieni speciālisti iesaka pievērst uzmanību Robertam Mamčicam, kurš Rīgas "Dinamo" formā mazliet paostījis KHL hokeju, citi slavē nepilnus 20 gadus veco Renāru Kārklu, kurš itin labi iederētos arī basketbola komandā (1,95 m). Ja vēl no Amerikas tiek gaidīts students Jānis Jaks un Kristiāns Rubīns... Visiem vietas pie Hārtlija galda nepietiks! Un tas tikai priecē. Jo nu jau mēs visi zinām, ka cilvēci visstraujāk uz priekšu virza konkurence.

Uz augšu