/nginx/o/2018/07/16/9683353t1h3de9.jpg)
"Latvijas dzelzceļš" (LDz) bez loģiska skaidrojuma izpludinājis 800 000 eiro caur reāli nestrādājošu viena cilvēka uzņēmumu, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
LDz bez loģiska skaidrojuma izpludinājis 800 000 eiro caur reāli nestrādājošu uzņēmumu (13)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Naudas pārvedumi notikuši saistībā ar militārajiem projektiem. Lai caur atsevišķām Latvijas dzelzceļa stacijām varētu pārvadāt NATO sabiedroto militāro tehniku, bija jāpārveido dzelzceļa platformas. Valdība 2016.gada septembrī uzdeva LDz pārbūvēt vairākas vecās padomju laika platformas NATO smagās tehnikas vajadzībām.
Pagājušā gada novembrī svinīgi atklāja pārbūvēto Garkalnes dzelzceļa staciju, kurā smagā militārā tehnika tagad var pati uzbraukt un nobraukt no dzelzceļa platformām. Stacijas pielāgošana militārām vajadzībām izmaksāja 1,8 miljonus eiro.
LDz projekta īstenošanu uzticējis meitasuzņēmumam. 2017.gada vasarā noslēgts līgums starp "LDz Cargo" un "Rīgas vagonbūves uzņēmumu "Baltija"" ("RVU Baltija") liecinot, ka sākotnēji paredzētā summa par darbiem bijusi 620 000 eiro. "RVU Baltija" gan no "LDz Cargo" kopumā saņēmusi gandrīz 800 000 eiro.
Raidījums uzsver, ka nav skaidra darījuma lietderība, jo "RVU Baltija" Daugavpilī nekādu reālu darbību neveicot un tās vienīgais darbinieks esot vadītājs Guntis Innuss. Arī militārās tehnikas pārvadāšanai domāto platformu modernizācijas projektu radījis no malas piesaistīts konstruktors, bet visus tehniskos darbus īstenojis cits LDz uzņēmums - "LDz ritošā sastāva serviss" (RSS) pats savā teritorijā, nevis "RVU Baltija", kas tam par darbu samaksājis 360 000 eiro.
"LDz loģistika" valdes priekšsēdētājs Gundars Ābols skaidrojis, ka "RVU Baltija" tobrīd bijis RSS piederošs meitas uzņēmums, kuram bijusi vagonbūvniecības pieredze, tāpēc tieši tam uzticēts uzdevums. Uz norādi, ka reāli darbi notikuši RSS, Ābols apgalvojis, ka visa projekta uzraudzība un tālākās sarunas ar projektētāju tomēr bijusi "RVU Baltija" atbildība.