Aglonas novada pašvaldība rīkos iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu, ar kuru vietvaru - Daugavpili vai Preiļu novadu - vietējie vēlētos apvienot savu pašvaldību, aģentūru LETA informēja Aglonas novada domes priekšsēdētājs Juris Butēvics (Grāveru pagasta saraksts).
Novada vadītājs izteica cerību, ka ar varu novadi netiks apvienoti un, "kā iedzīvotāji lems, tā būs". Lai noskaidrotu vietējo viedokli, pašvaldība plāno rīkot aptauju, jo mazie pagasti atbalstot apvienošanos ar Daugavpili, pašā Aglonā viedokļi esot sadalījušies uz pusēm. Vēsturiski vairāki novada pagasti bijuši Krāslavas rajona robežās, taču pievienošanos Krāslavai Aglonas novadā neatbalstot.
"Saliekot divus nabagus, viens bagāts nesanāks," pievienošanos Daugavpilij pamatoja Butēvics, piebilstot, ka pilsētai ir liels budžets, tajā darbojas daudz iestādes, kas nepieciešamas iedzīvotājiem. Arī ceļš līdz Latgales lielākajai pilsētai ir sakārtots, tiesa, arī līdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātajam attīstības centram - Preiļiem - ceļš ir labā stāvoklī.
Butēvics klāstīja, ka Ilūkstes novadā, ko plānots pievienot Daugavpilij, ir bažas par izglītības iestāžu pastāvēšanu pagastos, taču Aglonas novadu ar "to nobaidīt nevar", jo dome jau lēmusi par vairāku pamatskolu slēgšanu, arī "Priežmalas pamatskolas dienas ir skaitītas". Taču, pēc domes priekšsēdētāja domām, Aglonā vidusskolai jāturpina darboties.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.
Apvienot paredzēts arī Preiļu, Aglonas, Riebiņu un Vārkavas novadu. Šajā gadījumā jaunās administratīvās teritorijas galvenā pilsēta būtu Preiļi.
