Tiesa uzdod piešķirt patvērumu Latvijā ģimenei no Uzbekistānas (2)

Valsts robežsardzē 2017 .gadā tika saņemts Uzbekistānas pilsoņa iesniegums par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijā. Nedaudz vēlāk iesniegumu uzrakstīja arī vīrieša sieva, kura lūdza piešķirt patvērumu arī saviem trīs nepilngadīgiem bērniem.

Iesniegumos un intervijās apgalvots, ka pret vīrieti Uzbekistānā ir sākta politiski motivēta vajāšana, jo viņš tiekot saistīts ar bijušā prezidenta meitu, kura, kaut arī uzskatīta par galveno pretendenti valsts vadītāja amatam, patlaban pakļauta represijām. Vīrietim piederošie uzņēmumi vairākus gadus piegādāja dažāda veida telefoniekārtas, tāpat arī noklausīšanās sistēmas.

Vīrietis uzskata, ka tiek turēts aizdomās par piekļuves noklausīšanas sistēmām nodrošināšanu bijušā prezidenta meitai. Uzbekistānas iestādēm vīrietis ir nepieciešams kā liecinieks, lai varētu uzrādīt apsūdzību bijušā prezidenta meitai.

Uzbekistānā atzīšanās no personām varas iestādes izspiež, izmantojot vardarbīgas metodes, un vīrietis ir pārliecināts, ka arī no viņa vajadzīgas liecības tiks vardarbīgi izspiestas, un pēc liecību sniegšanas viņš var tikt pakļauts nogalināšanai vai arī ievietots psihiatrijas slimnīcā.

Vīrietis apgalvoja, ka viņa saikne ar bijušā prezidenta meitu ir netieša, proti, viens no sievietes uzņēmumiem kopā ar vīrieša uzņēmumu piedalījās 2013.gadā notikušā pasākuma rīkošanā.

Vēlāk vīrietim uzrādītas apsūdzības, citā starpā, par nodokļu nemaksāšanu, noziedzīgu līdzekļu legalizēšanu, krāpniecību, dokumentu viltošanu, organizētas grupas vadīšanu un laupīšanu lielos apmēros. Vīrietis apgalvoja, ka šos likumpārkāpumus nekad neesot veicis, bet apsūdzību izvirzīšana pret viņu bijusi nepieciešama tikai tādēļ, lai vajāšanai piešķirtu vispārējas kriminālizmeklēšanas un tiesvedības veidolu.

Vīrietis Latvijas varasiestādēm apgalvoja, ka, lai iegūtu nepieciešamas liecības, sistas un spīdzinātas viņa darbinieces un viņu ģimenes locekļi.

Laikā, kad tika uzrādītas apsūdzības, vīrietis ar ģimeni likumīgi uzturējās Latvijā, tāpēc drošības nolūkos neatgriezās Uzbekistānā.

Ģimene apgalvoja, ka Uzbekistānā joprojām dzīvojošie radi izjūt spiedienu no varas iestāžu puses, jo īpaši tas attiecināms uz vīrieša tēvu, kuru Taškentas pilsētas prokuratūra vairākkārtīgi ietekmēja, lai viņš pārliecinātu savu dēlu atgriezties Uzbekistānā.

Vīrieša sieva Latvijas iestādēm papildus norādījusi, ka baidās par savu un bērnu drošību, jo viņai esot zināms, ka viena no vīra partnerēm arestēta kopā ar maziem bērniem. Bērni šādos gadījumos tiekot izmantoti kā piespiedu līdzeklis. Turklāt vīra uzņēmuma darbinieces aizturētas un turētas necilvēcīgos apstākļos, kā rezultātā viņas sniegušas visas vajadzīgās liecības.

Kādas juristes astoņpadsmitgadīgais dēls ticis piekauts mātes klātbūtnē un vēlāk arī nepatiesi apsūdzēts, lai tikai viņa māte sniegtu vajadzīgas liecības, apmelojot gan pati sevi, gan arī dzīvesbiedru.

PMLP pērn ģimenei atteica piešķirt bēgļa un alternatīvo statusu, tāpēc ģimene vērsās tiesā.

Tiesā ģimene papildus argumentējusi, ka PMLP nav ņēmusi vērā Uzbekistānas īpatnības, kur maskēts naidīgums, klanu sistēma un personiska uzticība diktatoram stāv augstāk par likumu un valsts interesēm, kur visā prevalē savtīga un korumpēta iedzīvošanas kāre. Šādas specifikas dēļ Uzbekistānā nevar runāt par kaut kādu konkrētu likumsakarību, kad un kādā veidā tiek vajāti tās vai citas grupas pārstāvji.

Vīrietis apgalvoja, ka, lūdzot patvērumu, necenšas izvairīties no kriminālprocesa un likumīga soda, bet gan lūdz pasargāt viņu no diskriminējošas vajāšanas saistībā ar viņa attiecināšanu uz vajāšanai pakļautu sociālo grupu.

Patlaban ģimenes divi bērni nevar saņemt uzturēšanās atļaujas Latvijā, jo viņu pasēm ir beidzies derīguma termiņš. Noformēt jaunas pases saviem bērniem ģimenes galva nevarot, jo viņam ir liegta iespēja vērsties Uzbekistānas varas iestādēs sakarā ar diskriminējošu vajāšanu.

Ņemot vērā minēto, tiesa savā spriedumā nekonstatēja tādus apstākļus, kas norādītu, ka pieteicējs un viņa ģimenes locekļi Uzbekistānā tiek vajāti sakarā ar vīrieša piederību sociālajai grupai - uzņēmējs, kurš ir sadarbojies ar bijušā Uzbekistānas prezidenta meitu.

Tiesa ielūkojās arī izcelsmes valsts informācijas avotos par 2016.gadu un agrākiem gadiem, un arī tie nesatur norādes par bijušajai prezidenta meitai pietuvinātu personu politiski motivētu vai diskriminējošu vajāšanu.

Lai gan korupcija Uzbekistānā ir izplatīta un ekonomiskās intereses nereti tiek īstenotas ar politisku instrumentu palīdzību, tomēr nav nepārprotami secināms, ka krimināllieta pret pieteicēju ierosināta tikai tāpēc, ka viņam ir piedēvēta saistība ar bijušā prezidenta meitu, secinājusi Administratīvā rajona tiesa.

Tiesa gan konstatējusi, ka vairāki publiski pieejami ziņojumi attiecībā uz situāciju izcelsmes valstī nepārprotami norāda uz spīdzināšanu un līdzīgiem pārkāpumiem pirmstiesas izmeklēšanas procesos.

Ņemot vērā lietā esošos pierādījumus, kā arī publiski pieejamo informāciju par situāciju Uzbekistānā, tiesa konstatējusi, ka sieviete un viņas bērni varētu tikt pakļauti smagam kaitējumam no Uzbekistānas varas iestāžu puses.

Ņemot vērā iepriekš veikto pieteicēju individuālo apstākļu izvērtējumu, tiesa uzskata, ka ir pamats atzīt, ka izcelsmes valsts nevar nodrošināt sievietei un viņas bērniem aizsardzību pret smagu kaitējumu.

Ņemot vērā minēto, tiesa uzdeva PMLP pieņemt lēmumu par alternatīvā statusa piešķiršanu tikai sievietei un viņas trīs bērniem.

Vienlaikus tiesa norādīja, ka saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa likumu personas izdošana nav pieļaujama, ja personai ārvalstī var draudēt spīdzināšana. Tādējādi, ģimenes galvas izdošanas procesā Ģenerālprokuratūrai ir pienākums izvērtēt to, vai pieteicējam pēc viņa izdošanas Uzbekistānai var draudēt spīdzināšana.