Nemiro: Latvijā jāveicina produktu un pakalpojumu ražošana ar augstu pievienoto vērtību

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro

FOTO: Zane Bitere/LETA

Latvijā jāveicina produktu un pakalpojumu ražošana ar augstu pievienoto vērtību, pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Pagājušajā nedēļā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs Anhels Gurrija prezentēja ikgadējo "Mazo un vidējo komersantu un uzņēmēju finansēšanas apskatu 2019", kas sniedz informāciju par jaunākajām tendencēm OECD valstīs mazo un vidējo komersantu piekļuvē finansējumam un finansējuma nosacījumiem. Apskatā ietverta informācija par situāciju 46 valstīs laika periodā no 2007.gada līdz 2017.gadam, t.sk., Latvijā, dažādu finanšu tirgus instrumentu jomā.

Apskatā OECD atzinīgi novērtējusi Latvijas valdības sniegto atbalstu mazo un vidējo komersantu pieejai finansējumam un esošajiem valsts atbalsta instrumentiem, kas ļauj maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā attīstīties un veiksmīgi eksportēt savu produkciju pasaulē. OECD secinājusi, ka Latvijā mazajiem un vidējiem komersantiem visplašāk izmantotais finansējuma avots ir ieguldījums pamatkapitālā un īstermiņa saistības. Tomēr arī komercbanku sektoram ir nozīmīga loma Latvijas mazo un vidējo komersantu finansēšanā, piemēram, 2016.gadā apmēram 20% uzņēmumu attīstību finansēja komercbankas, savukārt 76% no visiem komercbanku izsniegtajiem aizdevumiem tika novirzīti mazo un vidējo komersantu finansēšanai. Savukārt, 2017.gadā par apmēram 50% auga veikto riska kapitāla investīciju apmērs - līdz 120 miljoniem eiro.

Nemiro atzina, ka OECD galvenie secinājumi apliecina, ka Latvijā jāīsteno vēl mērķtiecīgākas aktivitātes uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un mazo un vidējo komersantu atbalsta instrumentu, it īpaši strauji augošo tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu, attīstībā, lai sekmētu tālāku Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, pievienotās vērtības un inovācijas attīstību.

"Latvijas jau ieviestais atbalsts mazo un vidējo komersantu finanšu instrumentu veidā ļauj mūsu uzņēmējiem konkurēt pasaulē, taču vienlaikus jāveicina produktu un pakalpojumu ražošana ar augstu pievienoto vērtību. Mums jānodrošina apstākļi, kuros uzņēmumi var strauji augt globālajos tirgos, strādājot Latvijā, un tam būtiska ir finansējuma pieejamības nodrošināšana," pauda ministrs.

2019.gada apskats liecina, ka OECD valstīs mazo un vidējo komersantu piekļuvē finansējumam iezīmējas četras tendences - aug aizdevumu galvojumu darījumu skaits, valstu valdības arvien vairāk meklē risinājumus kavēto maksājumu samazināšanai, arvien vairāk valstīs ir izveidots vai pilnveidots regulējums un īstenotas politikas finanšu tehnoloģiju uzņēmumu "fintech" atbalstam, kā arī daudzas valstis ir ieviesušas vai palielinājušas atbalstu riska kapitāla industrijai.

OECD secinājusi, ka kopumā uzņēmējdarbības vide un makroekonomikas situācija mazo un vidējo komersantu attīstībai ir labvēlīga. Pateicoties globālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumam par 3,6%, turpina samazināties neatmaksāto aizdevumu apmērs, kavētie maksājumi un mazo un vidējo komersantu uzsākto bankrota procedūru skaits. Ņemot vērā labvēlīgos apstākļus, laikā no 2014.gada līdz 2017.gadam par gandrīz 10% pieaudzis to mazo un vidējo komersantu skaits, kas savas investīciju un likviditātes vajadzības finansēja no pašu rīcībā esošajiem līdzekļiem, neizmantojot aizņēmumus, kopējam šādu uzņēmumu īpatsvaram sastādot 44%. Tāpat turpināja pieaugt izsniegto ilgtermiņa aizdevumu skaits mazajiem un vidējiem komersantiem.

Apskata galvenie secinājumi liecina, ka lielākajā daļā OECD valstu ir novērojams neliels kāpums, apmēram 5% apmērā, komercbanku aizdevumu jomā, taču situācija ir krasi atšķirīga valstu vidū. Piemēram, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās valstīs komercbanku aizdevumi mazajiem un vidējiem komersantiem ir ievērojami samazinājušies, kam par iemeslu ir arvien pieaugošais pieprasījums pēc alternatīvajiem finansējuma avotiem - ir audzis darījumu apjoms gan faktoringa un līzinga jomā, gan riska kapitāla ieguldījumu nozarē, gan arī dažādu digitālajā vidē balstīto finansējuma avotu jomā, piemēram, pūļa finansējums.

Neskatoties uz kopumā labvēlīgo situāciju, OECD vienlaikus uzsver, ka joprojām mazie un vidējie komersanti sastopas ar grūtībām piekļūt finansējumam, kas nelabvēlīgi ietekmē jaunu uzņēmumu rašanos un izaugsmi. Īpaši aktuāls šis jautājums ir jaunuzņēmumiem, mikrouzņēmumiem un inovatīvajiem uzņēmumiem, kas saistīts ar dažādām tirgus nepilnībām, piemēram, paaugstināto uzņēmējdarbības risku vai nepietiekošo kredītvēsturi.

Līdz ar to valsts atbalsta programmām ir ievērojama nozīme mazo un vidējo komersantu atbalstam. Apskatā iekļautā informācija atspoguļo OECD centienus iedrošināt un atbalstīt valstu valdības īstenot iniciatīvas mazo un vidējo komersantu pieejas finansējumam sekmēšanai un nodrošināt īstenoto politikas iniciatīvu efektivitātes novērtējumu.

Uz augšu