/nginx/o/2019/04/15/11952568t1hde1c.jpg)
Īstenojot pašvaldību reformu, jānodrošina skaidra reģionālās attīstības politika, šādu nostāju pauda Latgales plānošanas reģiona (LPR) Attīstības padomes un Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks (ZZS).
Latgales plānošanas reģions: Jānodrošina skaidra reģionālās attīstības politika (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Krāslavas un Dagdas novadu vadība jau esot apspriedusi abu pašvaldību apvienošanos, ko piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Upenieks pauda, ka valstij, apvienojot novadus, būtu jānodrošina vietvarām papildu mērķdotācijas atkarībā no to vajadzībām.
Tāpat nepieciešamas izmaiņas reģionālās attīstības likumā, iezīmējot skaidru politiku attiecībā uz izglītības iestāžu, ceļu nodrošināšanu katrā reģionā, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kādu attīstību var gaidīt tuvākajos gados un iedzīvotāji no reģioniem neaizplūstu.
"Ir jāzina, vai būs normāls ceļš, vai nākamajā gadā neslēgs skolu. Var jau uztaisīt tādu matemātikas eksāmenu, ka to nenokārto [un skola neatbilst kritērijiem]. Bet jāvērtē ne tikai eksāmenu rezultāti, bet arī tas, kas skolā notiek regulāri," uzskata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs, paužot nožēlu, ka neskaidras reģionālās politikas dēļ iedzīvotāji, pametot laukus, izvēlas nevis citus attīstības centrus Latvijā, bet ārzemes.
Ne mazāk svarīgi ir zināt arī, vai reģionos tiks nodrošināti medicīniskie pakalpojumi, vai pierobežā būs pieejami Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio kanāli. Upenieks norāda, ka pašlaik nav zināms arī, kāds veidosies valsts iestāžu tīkls, kāds būs atbalsts uzņēmējdarbībai.
LPR pārstāvis bažījas arī par to, kā veidosies lauku iedzīvotāju pārstāvniecības pašvaldībās, kas veidosies uz lielo pilsētu bāzes. Tāpat viņš zināja teikt, ka, piemēram, vairāku Aglonas novada pagastu iedzīvotāji labprātāk pievienotos Daugavpils, nevis Preiļu novadam, jo ir izteikti pareizticīgo un vecticībnieku pagasti.
Kā ziņots, VARAM izstrādātā pašvaldību teritoriālā karte paredz pašvaldību skaitu samazināt no 119 līdz 35.
Platības ziņā lielākās būtu Liepājas un Madonas pašvaldības. Ministrijas piedāvātajā kartē tās attiecīgi aptver 3656,93 un 3347,35 kvadrātkilometru plašu teritoriju.
Pēc iedzīvotāju skaita lielākās pašvaldības atbilstoši šai kartei būtu Rīga, Daugavpils un Liepāja. Visās šajās vietvarās dzīvotu vairāk nekā 100 000 cilvēku.