/nginx/o/2019/04/16/11954240t1h37fc.jpg)
Baltijas valstu brīvprātīgo iedzīvotāju pretestības vienību apbruņošanai potenciālajam konfliktam ar Krieviju būtu nepieciešami aptuveni 110,4 miljoni eiro, secināts ASV domnīcas "RAND Corporation" prezentētajā pētījumā par Krievijas atturēšanu Baltijas valstīs "Deterring Russian Aggression in the Baltic States Through Resilience and Resistance".
Pētījumā norādīts, ka aptuvenās izmaksas, kas nepieciešamas, lai visu trīs Baltijas valstu pretestības kustības tiktu nodrošinātas ar nepieciešamo aizsardzības ekipējumu, veidotu apmēram 125 miljonus ASV dolāru (110 492 349 eiro).
Kara gadījumā brīvprātīgajiem būtu nepieciešamas nakts redzamības iekārtas un pretgaisa, kā arī prettanku ieroči.
Pētījuma autori arī rekomendējuši Baltijas valstīm stiprināt atbalstu treniņiem, kas paredzēti, lai sagatavotu iedzīvotājus krīžu pārvarēšanai, civilajai aizsardzībai, kā arī hibrīddraudu un "pelēkās zonas" uzbrukumu apturēšanai.
Tāpat Baltijas valstis aicinātas koordinēt stratēģisko saziņu, lai cīnītos ar Krievijas informācijas karu un atbalstītu vienotu izlūkošanas centru izveidi, lai uzlabotu Baltijas valstu savstarpējo informācijas sasaisti, kā arī komunikāciju ar citu NATO un Eiropas Savienības (ES) valstu līdzīgām iestādēm.
Starp rekomendācijām atrodams arī ierosinājums izveidot decentralizētus krājumus ar būtiskiem nemilitāriem produktiem, lai palīdzētu uzturēt potenciālās pretošanās kustības dalībniekus ar krājumiem, tostarp apģērbu, materiāliem, medicīnas produktiem, ēdienu, ūdeni, ūdens tīrīšanas iekārtām, naudu, ģeneratoriem un transportlīdzekļiem.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) ar preses dienesta starpniecību aģentūrai LETA norādīja, ka pētījums sniedz praktiskus ieteikumus Baltijas valstīm, kā stiprināt sabiedrību un tās pretošanās spējas potenciālajam agresoram. Viņš pauda, ka nopietnas krīzes gadījumā drošības nodrošināšanai būtu nepieciešama visas sabiedrības iesaiste, tāpēc Aizsardzības ministrija ir rosinājusi Latvijā ieviest visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu.
Tieši visaptveroša pieeja valsts aizsardzībai spēs ilgtermiņā nodrošināt Latvijas iedzīvotāju atbildīgu attieksmi pret valsti un tās drošību, mazināt plaisu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, kā arī novērst šķelšanos starp Latvijas iedzīvotājiem, uzskata Pabriks.
