Kamēr Parīzes Dievmātes katedrāli plosīja liesmas, viens no ugunsdzēsēju svarīgākajiem uzdevumiem bija nosargāt mākslas un reliģiski nozīmīgās vērtības, kas tur glabājās. TVNET pēta, kādas naudas izteiksmē nenovērtējamas bagātības atradās katedrālē.
No lielajām ērģelēm līdz ērkšķu vainagam: Parīzes Dievmātes katedrāles bagātības (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ugunsgrēkā tika izpostīta lielākā daļa katedrāles jumta un tās smaile, taču ēkas galvenā konstrukcija izturēja.
Katedrālē glabājās dažādas nenovērtējamas bagātības - ērģeles, stikla vitrāžas, mākslas darbi, reliģiski artefakti. Saskaņā ar ārvalstu medijos izskanējušajām ziņām, ugunsnelaime šīs vērtības saudzējusi. Taču to pašu nevar teikt par to mājvietu.
"Runa nav par vienu relikviju, vienu vitrāžu. Tas ir viss kopums," norāda Metropoles mākslas muzeja vecākā kuratore Barbara Dreika Boema. "Katedrāle ir pati Parīzes dvēsele, bet tā nepieder tikai frančiem. Tā pieder visai cilvēcei; tas ir viens no dižajiem pieminekļiem, kas parāda civilizāciju no labākās puses."
Vietējās amatpersonas otrdien paziņoja, ka ļoti ātri un veiksmīgi tika sākta vērtību evakuācija no katedrāles.
Les agents du @MinistereCC, épaulés par les équipes de l’archevêché, les @PompiersParis et les forces de sécurité, évacuent les œuvres se trouvant à l’intérieur de la cathédrale. Elles sont progressivement mises en sécurité. #NotreDame pic.twitter.com/iINHyUqJME
— Franck Riester (@franckriester) April 15, 2019
Kā vēsta ārvalstu mediji, Parīzes ugunsdzēsības dienesta kaplāns Žans Marks Furnjē kopā ar ugunsdzēsējiem devās iekšā degošajā katedrālē, lai paglābtu tur esošos vērtīgos artefaktus.
Le père Fournier, aumônier des @PompiersParis, est allé avec des pompiers dans la cathédrale #NotreDame pour sauver la couronne d’épines et le Saint-Sacrement... pic.twitter.com/4IoLVdoJZW
— Etienne Loraillère ن (@Eloraillere) April 15, 2019
Furnjē mediju uzmanību izpelnījies jau senāk - 2015.gada novembrī, kad devās uz nežēlīgo Parīzes teroraktu vietu, lai mierinātu cietošos un upuru tuviniekus. Teroraktos tika nogalināti 130 cilvēki.
Pirmdien ar viņa palīdzību esot izglābts Svētais ērkšķu vainags.
Kādas vērtības atrodamas Parīzes Dievmātes katedrālē?
Svētais ērkšķu vainags
Viena no Parīzes Dievmātes katedrāles lielākajām bagātībām ir Svētais ērkšķu vainags - tiek uzskatīts, ka tā niedres bijušas iepītas vainagā, kas Jēzum tika uzlikts galvā, sitot viņu krustā.
1238.gadā vainags no Jeruzalemes tika pārvests uz Franciju kā dāvana karalim Luijam IX. Karalis pasūtīja Svētā kapelas būvniecību īpaši vainaga uzglabāšanai, taču vēlāk relikvija tika pārvesta uz Parīzes Dievmātes katedrāli.
Vainaga ērkšķi izdāļāti pa visu pasauli kā reliģiskas relikvijas, bet katedrālē palicis pats niedru vainags, kas iekapsulēts caurspīdīgā ietvarā ar zelta rotājumiem.
Parīzes mērs Anna Idalgo pirmdienas naktī apstiprināja, ka naudas izteiksmē nenovērtējamais artefakts esot izglābts, raksta "The Guardian".
Lielās ērģeles
Parīzes Dievmātes katedrālē atrodas vienas no pasaules lielākajām un slavenākajām ērģelēm.
Ērģeles ar 8000 stabulēm 18.gadsimtā izveidoja ērģeļu meistars Fransuā Tjerī.
Parīzes mēra vietnieks Emanuels Greguārs otrdien paziņoja, ka ērģeles pārcietušas ugunsgrēku, norāda "The Washington Post".
Greguārs pauda "milzīgu atvieglojumu" par vērtīgo relikviju, tai skaitā arī ērkšķu vainaga, veiksmīgo glābšanu.
Foto: Kā Parīzes Dievmātes katedrāle izskatījās pirms ugunsgrēka
Rozes logi
Parīzes Dievmātes katedrāle lepojas ar skaistiem rozes jeb rozetes logiem, kuros zieda formā izkārtotas krāsainas stikla vitrāžas.
1225.gadā izveidotais rietumu logs ir pats senākais un mazākais no visiem Parīzes Dievmātes katedrāles rozes logiem.
Dienvidu logs - viens no kristīgās arhitektūras spožākajiem paraugiem - ir lielāks un detalizētāk izstrādāts; tas radīts ap 1260.gadu. Vēl viens šāda tipa katedrāles logs vērsts uz ziemeļiem.
Tiek uzskatīts, ka krāšņie rozes logi ir saglabājušies, lai gan ārvalstu medijos izskanējusi pretrunīga informācija par to likteni.
Svētā Luija tunika
Svētā Luija tunika ir 13.gadsimta linu auduma apģērba gabals, kas esot piederējis karalim Luijam IX - vienīgajam Francijas valdniekam, kurš iecelts svēto kārtā.
1226.gadā kronētais Luijs IX piedalījās Septītajā un Astotajā krusta karā. Viņš mira 1270.gadā, bet 27 gadus vēlāk tika iecelts svēto kārtā.
Parīzes mērs Anna Idalgo un Francijas kultūras ministrs Franks Rīsters apstiprināja, ka tunika pirmdien tika paglābta no liesmām.
Parīzes Dievmātes katedrālē glabājās arī tādi reliģiski nozīmīgi artefakti kā iespējamais fragments no krusta, kurā tika sists Jēzus, un tam izmantotā nagla.
Vēl katedrālē atradās Svētā Denī, Parīzes aizbildņa skulptūra, krusta skulptūra uz katedrāles altāra, 14.gadsimta statuja "Madonna ar bērnu" un svētā Akvīnas Toma glezna.
Katedrālē ir arī desmit baznīcas zvani, no kuriem smagākais sver 23 tonnas, vēsta raidorganizācija BBC. Rakstnieka Viktora Igo romānā "Parīzes Dievmātes katedrāle" bija aprakstīts Kvazimodo - katedrāles zvaniķis.
Parīzes Dievmātes katedrāles ārpusi rotā tās slavenās statujas.
Otrdien Francijas kultūras ministrs Franks Rīsters radiointervijā sacīja, ka no degošās katedrāles tika izglābtas daudzas nenovērtējamas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības. Šīs kultūras bagātības aizvestas uz Parīzes domas krātuvi.
Idalgo tvītoja, ka ugunsdzēsēji, policija un citi palīgi esot izveidojuši cilvēku ķēdi un tādā veidā izglābuši vērtīgos priekšmetus. Taču ugunsdzēsēji BBC korespondentam Kevinam Konolijam esot pastāstījuši, ka šādā veidā tomēr neesot bijis iespējams no katedrāles iznest liela izmēra gleznas.